Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Edvards Dmitriks
Mirāža, 1965
Mirage, Edward Dmytryk
Edvards Dmitriks ir kanādietis, kas sāka savu karjeru Holivudā kā izsūtāmais zēns par 6 dolāriem nedēļā, vienlaikus mācoties un kāpjot augšup no darba montāžas cehā burlesku ekranizācijās, savas režisora debijas 27 gadu vecumā mazbudžeta vesternā “Vanags”, B kategorijas filmām “Mazgadīgā”, “Velna pavēles”, “Karstās pērles”, mūzikliem un kara propagandas filmām līdz film noir klasikai “Stūrī iedzītais” un “Nogalini, dārgais”. Makartisma periodā atklājās viņa neilgā piederība pie amerikāņu kompartijas, un Dmitriks iekļūst “Holivudas desmitniekā”, to režisoru vidū, kas atteicās liecināt Kongresa komisijā; viņš emigrē uz Lielbritāniju, kur uzņem dažas filmas, bet, beidzoties pases derīguma termiņam, atgriežas ASV, kur tiek arestēts un pavada aiz restēm četrarpus mēnešus. Nožēlojis grēkus un tomēr sniedzis liecības par kompartijas darbību, Dmitriks atgriežas kinoindustrijā un 1965. gadā uzņem filmu, kas iekļaujas neo-noir žanrā: melnbalta un pilna dramatiskiem tuvplāniem, varoņu attiecības no kokaini plakātiskām vienā mirklī pārvēršas dziļi dramatiskās un psiholoģisku dilemmu pilnās ainās. Kafkas cienīgs ir filmas pirmo pusi pārņēmušais absurds, kādā nonācis Gregorija Peka atveidotais elegantais un apjukušais varonis: cilvēki viņam apkārt uzvedas dīvaini, pazūd lietas, durvis, pat veseli mājas stāvi, un tikai pamazām viņš sāk apjaust, ka neatceras savas dzīves pēdējos pāris gadus. Ceļā uz ķīmijas laboratoriju un kodolindustrijas sazvērestības atrisināšanu viņam tikai nedaudz spēj palīdzēt liktenīgā sieviete, ko spēlē Diāna Beikere, un privātdetektīvs, kura gandrīz vai cameo loma uzticēta Volteram Matavam.