Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Edvards Dmitriks
Slepkavība, mana dārgā, 1944
Murder, My Sweet, Edward Dmytryk
Reimonda Čandlera radītais privātdetektīva Mārlova tēls daudziem pazīstams Hamfrija Bogarta atveidojumā filmā “Lielais miegs” (1946). Tomēr Dika Pauela atveidotais Mārlovs pāris gadus iepriekš, iespējams, ir pat interesantāks, jo aktieris vizuāli nesakrīt ar “pokersejas” izmeklētāja tēlu. Filmai pat nācās zaudēt sākotnējo nosaukumu “Atvadas, mana dārgā”, jo producentiem likās, ka tas varētu asociēties ar mūziklu žanru, kurā Pauels jau bija paspējis kļūt slavens.
Lai gan iepriekš jau bija uzņemta vesela rinda film noir žanram atbilstošu filmu, faktiski tieši Dmitrika darbs definēja klasiskā film noir noteikumus – ātrs un atjautīgs dialogs, liktenīgā sieviete, savērpts slepkavības sižets, nodevība un filmas varoņi, uz kuriem visiem krīt aizdomu ēna. Filmas ievadā Mārlovu ar aizsietām acīm (vēlāk gan noskaidrosies, ka redzi viņam sabojājis pārāk tuvs revolvera šāviens) pratina policijas iecirknī, un viņš filmas garumā atstāsta visu, kas novedis viņu līdz šai situācijai. Viņa velnišķīgi ciniskais un žargona pilnais notikumu atstāsts padara filmu pavisam atšķirīgu no citiem žanra hrestomātiskajiem piemēriem. Šis aizkadra komentārs ir jauna valodas forma – pārpilna asprātīgām metaforām, nekaunīgām līdzībām, nejaušiem slenga vārdiem un, galvenais, nepārtrauktu sarkasmu. Varoņu izskatu Mārlovs atļaujas raksturot ar tādām frāzēm kā “seja kā dubļu spainis” vai “seja kā svētdienas skolas pikniks”. Kādā citā vietā Mārlovs komentē pats savu pašsajūtu: “Es jutos diezgan labi – kā amputēta kāja.” Un: “Mans prāts jutās kā santehniķa kabatlakatiņš.”