Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Grigorijs Aronovs
Kroša brīvdienas, 1980
Каникулы Кроша, Григорий Аронов
Klasiska padomju filma pusaudžiem, kuru noskatījos terapeitiskos nolūkos, lai atsauktu atmiņā visas bērnības traumas, ko tā savulaik radījusi. Filmas pamatā ir Anatolija Ribakova grāmata (viņš arī scenārija autors) par patoloģiski godīga un naiva sešpadsmitgadnieka piedzīvoto, iekuļoties “sliktā kompānijā” un pašam saviem spēkiem atšķetinot dažādu nelikumīgu un amorālu rīcību mudžekli līdz pilnīgai taisnības uzvarai. Sižets izveidots veikli, taču izstiepts uz četrām sērijām, panākot savādu noskaņu, tajā ir daudz nevajadzīgu ainu, kas no mūsdienu kino viedokļa būtu jāgriež ārā, – neskaitāmi pārbraucieni sabiedriskajā transportā, ainavas aiz loga, pat ielas šķērsošana pie luksofora tiek rādīta pilnā garumā, brīžiem notikumu gaitu atšķaida kāda estrādes dziesma vai skati, kā galvenais varonis guļ, lasa vai vienkārši domā. Bet pats galvenais, padomju morāles normas izaicinošais motīvs saistīts ar japāņu figūriņu necku (netsuke) kolekcionāriem, kas jauc cēlu kaislību ar iedzīvošanās kāri un retas figūriņas dēļ gatavi pārgriezt otram rīkli. Ribakova radītais varonis Krošs (Sergejs Krašeņiņņikovs, ko filmā tēlo Vasilijs Funtikovs) savas taisnprātīgās gaitas turpina vēl divās daudzsēriju filmās – “Nezināmais kareivis” (1984) un “Svētdiena, pusseptiņi” (1988).