Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Jindržihs Polāks
Rīt es pamodīšos un applaucēšos ar tēju, 1977
Zítra vstanu a opařím se čajem, Jindřich Polák
Burvīgs čehu kinematogrāfistu īpašā humora paraugs, kas stāsta par notikumiem netālā nākotnē, kad ceļošana laikā ir komercializējusies un kalpo luksusa tūrisma vajadzībām, taču to vēlas izmantot saujiņa izdzīvojušu nacistu (pateicoties jaunības tabletēm, viņi savos 120 gados izskatās pēc septiņdesmitgadīgiem), lai nogādātu Hitleram uz 1944. gadu portatīvu ūdeņraža bumbu un pagrieztu vēstures ratu citā virzienā. Viņi ir piekukuļojuši vienu no laika mašīnu pilotiem veikt neatļautu reisu, taču liktenīgajā rītā viņš aizrijas ar kruasānu un mirst, bet pārpratuma dēļ ceļojumā dodas viņa dvīņubrālis, kurš ne tikai nezina par plānu, bet arī ne pārāk labi prot vadīt attiecīgo transporta līdzekli, kā rezultātā situācija kļūst ne tikai bīstama, bet arī absurda. Nacisti nokļūst nevis 1944., bet 1942. gadā, kad Hitleram uzvaras sajūsmā ne prātā nenāk noticēt kaut kādiem dīvainā lidaparātā atlidojušiem afēristiem. Sākas pārpratumu, kļūdu un to labošanas eskapāde ar ceļošanu turp un atpakaļ un attiecīgi – iesaistīto personu dubultnieku izveidošanos. Brīdinājums: no skatīšanās sāpēs vēders.