Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Juho Kuosmanens
Sestā kupeja, 2021
Hytti nro 6, Juho Kuosmanen
Sadarbībā ar igauņu scenāristiem Andri Feldmani un Liviju Ulmani somu režisors Juho Kuosmanens savā jaunākajā filmā adaptējis Rozas Liksomas grāmatu “Sestā kupeja”, un piecus gadus pēc Kannu kinofestivālā godalgotās filmas “Laimīgākā diena Olli Meki dzīvē” viņš festivālā atgriezies, lai oficiālās konkursa programmas žūriju un skatītājus ievestu degvīna dvakas piesūcinātā guļamvagona kupejā vilcienā no Maskavas uz Murmansku. Filmas darbība risinās aptuveni 90. gados, bet galvenie varoņi drīzāk pakļauti nesenāku laiku apstākļiem, proti, iesprostotībai šaurā telpā, kur visi nepacietīgi gaida nākamo pieturu, lai izietu uzsmēķēt (vai bērnišķīgi paspārdītu sniega kaudzi, papildinātu dzērienu krājumus un visādi citādi atgūtu noplakušo dzīvesprieku). Skatītājam kupeja jādala ar Lauru, somu studenti, kura Maskavā apgūst arheoloģiju un Murmanskā iecerējusi apskatīt senus petroglifus, un Ļohu, parupju un bezkaunīgu vietējo ogļraci. Lai gan svešo un nesaskanīgo ceļabiedru attiecības nesola pārtapt Linkleitera “Pirms saullēkta” varoņu Džesija un Selinas cienīgā romantikā, starp Lauru un Ļohu pamazām nostiprinās personiska un cilvēciska saikne, kādai līdzīgu pazīs jebkurš, kam nācies ar apnicīgu svešinieku pavadīt pietiekami daudz laika, lai pēkšņi attaptos restorānvagonā ar maizītēm uz galdiņa un cerību, ka vilciens pirms gaidāmā galapunkta vēl aizkavēsies.