Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Johanness Gūters
Klusuma tornis, 1925
Der Turm des Schweigens, Johannes Guter
Visticamākais, ka nepieminētu šo 2006. gadā restaurēto vācu ekspresionisma filmu, ja tās tapšanas stāsts nebūtu saistīts ar vienu no odiozākajām kino personībām. Režisors Dr. Johanness Gūters patiesībā ir no nabadzīgas latviešu ģimenes nākušais Jānis Gūters, kura dzīves stāsts līdzinās Ilfa un Petrova varoņiem. Pametis Latviju pēc 1905. gada revolūcijas, kuras laikā viņš it kā nogalinājis kārtībnieku, Gūters studēja aktierspēli Vīnē, kur čupojās arī ar boļševiku līderiem. Vēl pēc laiciņa, Pirmā pasaules kara priekšvakarā, piedzima “vācu kino režisors” Gūters, kurš kļuva par vienu no Veimāras republikas centrālās kinostudijas UFA dibinātājiem, konceptualizēja ekspresionisma stilu un uzņēma filmas līdzās Mūrnavam un Fricam Langam. Vēl nedaudz vēlāk Gūters jau veidoja nacistu propagandas filmas, turklāt darbojās kā Jozefa Gebelsa emisārs, Trešā reiha uzdevumā ierodoties Rīgā, lai Ulmanim piedāvātu vācu propagandas materiālus turpmāk uzņemt Latvijā (no kā gan Ulmanis stingri atteicās). Dīvainā kārtā pārdzīvojis arī otro karu, Gūters pārdzimst vēlreiz un nu jau kļūst par komunistiskās Vācijas Demokrātiskās Republikas režisoru, turklāt pamanās pat saņemt balvu par mūža ieguldījumu. Var secināt, ka filma “Klusuma tornis” ar tās sižetā vērojamo dažādo ģeogrāfisko vietu, misticisma, avantūrisku ideju un romantiskas drāmas sajaukumu pavisam labi raksturo arī tās režisoru – kārtējo latviešu revolucionāru.