Dāvis Sīmanis

Komisāre, 1967


Aleksandrs Askoldovs

Komisāre, 1967

Комиссар, Александр Аскольдов


Šī bija Aleksandra Askoldova pirmā un pēdējā filma, jo pēc tās viņš uzņēma vienīgi pāris hronikas sižetus par rūpnīcas Kamaz darbu. Tas ir spēcīgs kino darbs, tomēr zināšanas par “Komisāres” un tās režisora likteni to padara par vēl ko nozīmīgāku. Filma stāsta par padomju revolucionāri, kura Pilsoņu kara laikā pēkšņi paliek stāvoklī un grūtniecības periodu pavada kādas nabadzīgas ebreju ģimenes namā: arī Askoldovam pašam bērnībā patvērumu deva ebreju ģimene, kas vēlāk tika represēta. Tomēr filma nešķiet tikai boļševistiskā ideālisma iedvesmots darbs, kas sniedz drūmu komentāru par antisemītismu Padomju Savienībā un kara absurdu: vienlaikus tā ir arī atzīšanās kaislībā pret modernisma estētiku gan galvu reibinošās kameras kustībās, gan agresīvā montāžā, kas pagātnes notikumus iestudē murgaina sapņa manierē. Komisāre, tiecoties atgriezties revolūcijas cīņās, pamet zīdaini savā jauniegūtajā ģimenē, kas ir jau nolemta bojāejai drīzajos pogromos. Pēc filmas pabeigšanas Askoldovs zaudēja darbu, viņu izslēdza no komunistiskās partijas, apsūdzēja sociālajā parazītismā un aizliedza turpmāk strādāt pie kino veidošanas. Filma nogulēja plauktā līdz pat 1987. gadam, kad to beidzot atļāva izrādīt, bet, sākot ar 1988. gadu, tā tika apbalvota daudzos pasaules kinofestivālos.

Raksts no Decembris 2022 žurnāla