Dāvis Sīmanis

Lauztie ziedi, 1919


D. V. Grifits

Lauztie ziedi, 1919

Broken Blossoms, D. W. Griffith

Grifits bija kā kino Endzelīns: viņš formulēja veselu valodu, tukšās vietas aizvietojot ar ekscentriskiem izgudrojumiem. “Lauztie ziedi” ir tieši šāda filma, kurā ir gan īpaša kino valodas meistarība, gan arī pavisam jokaini elementi, kā nākotnes film noir žanra paredzējumi vai negaidīti ekstrēmi tuvplāni. Melodramatiskais vai pat pārsentimentālais stāsts par jaunas meitenes romantisko draudzību ar ķīniešu veikalnieku budistu beidzas ar gandrīz vai verisma operas finālu: visi pagalam. Pēc episko filmu perioda (“Nācijas dzimšana” un “Neiecietība”) Grifits uzņēma šo kamerfilmu kā pierādījumu tam, ka kino var darboties arī pavisam intīmā, pietuvinātā veidā un ka ikvienā ikdienišķā situācijā ietverta drāma. Iespējams arī, ka Grifits centās atspēkot savu rasista un ksenofoba tēlu, kāds bija izveidojies no iepriekšējām filmām, tāpēc uzņēma Tomasa Bērka stāstu par kāda ķīnieša ierašanos Londonā ar naivo nodomu izplatīt budismu, par viņa cenšanos izglābt meiteni Lūsiju no vardarbīgā tēva un galu galā – visu trīs bojāeju. Lūsiju atveido Liliana Giša, visslavenākā no Grifita aktrisēm. Varbūt filmu ir vērts redzēt kaut vai tikai tādēļ vien, lai ieraudzītu viņas sejas vaibstus pietuvinātajos kadros; tie ir satriecoši un atspoguļo dīvainu sadursmi starp mēmā kino atsvešinājumu un patiesām emocijām.

Raksts no Novembris 2023 žurnāla