Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Luijs Mals
Zazī metro stacijā, 1960
Zazie dans le métro, Louis Malle
Mals bija nolēmis savās filmās neatkārtoties, un šeit tas viņam patiešām arī izdevies. Vēl vairāk, “Zazī metro stacijā” ir viena no oriģinālākajām un dauzonīgākajām modernisma filmām. Tā balstīta Remona Keno tāda paša nosaukuma romānā, kas ir pilns vārdu spēļu, absurda un jautru rupjību. Brīnumainā veidā Malam šo neparasto tekstu izdevies pārvērst par filmu, nezaudējot ne nieka. Desmitgadīgā Zazī uz pāris dienām ieradusies Parīzē. Kamēr māte ar mīļāko kniebjas līdz bezspēkam (vīrieša), mazā huligāne paliek pie tēvoča (lomā Filips Nuarē), bet vispār viņas sapnis ir pabraukāties ar metro, taču metro tieši streiko. Tad nu tā vietā ir taksis, tikšanās ar dažādiem frīkiem, ārdīšanās pa Parīzes tūrisma objektiem (pa ceļam izsmejot mēmo kino un Nouvelle Vague) un dažādas pakaļdzīšanās, mētāšanās ar šķīvjiem un citas žanru klišejas. Viss ir politnekorekti, neloģiski un neprognozējami. “Man pie pakaļas!” ir Zazī mīļākā frāze. Uz visiem sekojošiem jautājumiem – vai Eifelī parādās balts lācis, vai ballītē kāds šauj ar kurpi, vai filmā pavilkts uz zoba homoseksuālisms, nimfomānija un pedofilija un, pats galvenais, vai tas viss ir ļoti smieklīgi – var atbildēt ar “jā”.