Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Mārtins Makdona
Reiz Brigē, 2008
In Bruges, Martin McDonagh
Iespējams, nav labākas vietas par Brigi, lai ieskatītos tādu šablonisku tēlu kā algotu slepkavu acīs. Losandželosā vai Londonā šādi personāži varētu palikt aiz kadra vai izplēnēt, netikdami līdzi pilsētas iekšējam ritmam. Uz tiltu un kanālu caurvītās un misticismu izstarojošās pilsētiņas fona abi filmas varoņi rada zināmu noteiktības, nelokāmības un kompaktuma iespaidu: Rejs (Kolins Farels) un Kens (Brendans Glīsons) ir divi slepkavas no Īrijas; Rejs Brigi necieš, pirms vēl tajā spēris kāju, bet Kens uzreiz tajā iemīlas; abi, pavadījuši dažus dīkus mirkļus uz soliņa kanāla malā, atzīst, ka viņiem nācies nogalināt nevainīgus cilvēkus. Pagaidām viņi nezina, ka abu ciniskais priekšnieks Harijs viņus uz Brigi aizsūtījis tāpēc, lai sodītu Reju par viņa kaunpilnāko kļūdu, kad viņš nejauši nošāvis mazu zēnu (iecerētais sods, protams, ir nāve, lai gan daudz ciešanu Rejam sagādā arī pati nepieciešamība paviesoties “burvīgā un pasakainā pilsētiņā”). Visu trīs noziedznieku centieni allaž sekot absurdi selektīvam goda kodeksam un morāles principiem brīžam ir uzjautrinoši, brīžam – traģiski, bet visskaistāk uz to nenozīmīgumu norāda kāda viesnīcniece, kura viņus mudina pārstāt vicināties ar ieročiem un doties mājās.