Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Liks Besons
Metro, 1985
Subway, Luc Besson
Šī ir vienīgā filma, kas ļauj saprast, kāpēc Besonu franču kritiķi salikuši kopā ar Leosu Karaksu, iedēvējot viņus par Cinéma du look režisoriem. Šai izdomātajai kustībai tika izvirzīti nosacījumi: lai varoņi būtu margināli dīvaiņi, kas atrodas konfliktā ar policejisko varu; lai darbība notiktu pazemē vai citās dzīvei nepiemērotās vietās; lai visam pāri būtu jau sākotnēji traģēdijai lemts mīlas stāsts. “Metro” ir tā visa piepildījums. Filmas ievadā panciska izskata zaglis Freds, bēgot no policijas, atrod patvērumu starp savdabīgiem, ārpus likuma Parīzes metro sistēmā mītošiem personāžiem (skrituļslidotājs, kultūrists, florists, rokenrola ansamblis). Te ir vesela pasaule, vesela ekosistēma, un skatītājs turpmāk tiek ieslogots klaustrofobiskos metro apkopes tuneļos, peronos, kuģa kajītēm līdzīgās tehniskajās telpās. Sašķeltajā filmas stāstījumā pazemes varoņi brīvi virza mūsu uzmanību prom un klāt Freda kriminālromantiskajām kaislībām, vēlreiz apliecinot, ka 80. gados franču jaunajiem režisoriem svarīgs bija tikai stils, nevis kaut kāda hierarhiska pakļaušanās centrāliem tēliem vai tēmām. Filma liek domāt, ka viss ar mums notiekošais ir spēle un, -tikai attiecoties pret to spēlnieciski, ir jēga to piedzīvot. Visi metro tuneļu ekscentriķi, šķiet, to izdzīvo pilnībā.