Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Sams Penkipā
Mežonīgā banda, 1969
The Wild Bunch, Sam Peckinpah
“Mežonīgā banda” ataino 20. gadsimta sākuma ASV Rietumus gan ar glezniecisku skaistumu, gan ar miesniecisku brutalitāti. Skaidri pat nevar noteikt, kas šai izcilajai vesterna žanra subversijai piemīt vairāk – vai tā būtu poētiska nostalģija vai haotiska vardarbība? Pekinpā savās filmās vienmēr pievērsās cilvēkam izmisuma brīdī, rādot apstākļus, kuros varonim nav iespējams pieņemt jēdzīgus lēmumus. Šādā bezjēdzības stūrī iedzīta arī novecojošu laupītāju banda, kuru vada stoiciskais Paiks Bišops un kura pēc pēdējās laupīšanas cer beidzot doties pelnītā atpūtā. Tomēr bandas ceļš saistās ne tik daudz ar laupījumu kā ar neiederēšanos jaunajā pasaulē. Mežonīgo Rietumu laikmets tuvojas noslēgumam, ko vēl vairāk izceļ industrializācijas zīmes – automobiļi un Meksikas revolūcija. Filmas fināls – pašnāvnieciska cīņa putekļainā Meksikas ciematā – ir gan burtiska, gan metaforiska pēdējā cīņa. Pekinpā redzējums ir patiešām mežonīgs, pārspīlēti asiņains, neromantisks, bez ilūzijām par labāku dzīvi, bez iespējām izmainīties. Skatoties to, viegli iztēloties mūsu pašu īslaicīgos slavas brīžus un saprast neizbēgamo sabrukumu, kas tiem seko.