Mārcis Ošiņš

Noskaņojums mīlēt, 2000

Dzjavejs Vans

Noskaņojums mīlēt, 2000

In the Mood for Love, Wong Kar-wai

“Viņš atminas tos zudušos gadus. Viņš var saskatīt pagātni, it kā lūkotos caur putekļainu loga rūti, bet nevar tai pieskarties. Un viss, ko viņš redz, ir izplūdis un neskaidrs.” Laika ritējums šai filmā dzīvo savu dzīvi, brīžiem negaidīti palēninās un, melanholiskas čella spēles pavadīts, iešūpo kādā pārlaicīgā stāvoklī, bet pēc mirkļa atsviež atpakaļ 60. gadu Honkongas birojā, kur nekustīgs sienas pulkstenis liek gaidīt, kad iezvanīsies telefons un filmas galvenie varoņi atkal satiksies. Divu kaimiņu, žurnālista Movaņa Džou un sekretāres Lidžeņas Su, ikdienišķās sarunas daudzdzīvokļu mājas gaiteņos pārtop kopīgā atklāsmē, ka Džou sievai un Su vīram ir romāns (turklāt, domājams, vienam ar otru, lai gan uz ekrāna tā arī neparādās ne viņu attiecības, ne viņi paši). Dažās epizodēs šķiet, ka Su beidzot runā ar savu neuzticīgo vīru, bet sarunas partneris izrādās Džou, ar kuru viņa spēlē burvīgas etīdes, lai risinātu savus neizbēgamos konfliktus. Abi vairākreiz atkārto: “Mēs nebūsim tādi kā viņi,” – taču viņu acis, balsis un ikviena kustība liecina, ka viegli tas nebūs. Tikai kino formā notveramas jūtas iekrāso katru filmas kadru, bet varoņu domas lielākoties paliek nezināmas. Kādā ainā Džou stāsta par senu tradīciju uzticēt noslēpumus kokam, kurā izgrebj caurumu, noslēpumu iečukst un aizklāj ar dubļiem. Ko viņš pats iečukst kokā, varam tikai minēt.

Raksts no Augusts 2024 žurnāla