Ilmārs Šlāpins

Pauniņa, 1957


Leslijs Normans

Pauniņa, 1957

The Shiralee, Leslie Norman


“Austrālijas vesterna” žanrā uzņemta britu filma, kas iekļuva populārāko filmu desmitniekā Anglijā, uzņemta pēc austrāliešu rakstnieka 1955. gadā uzrakstīta autobiogrāfiska romāna ar tādu pašu nosaukumu, kurš drīz vien nodēvēts par great Australian novel un 30 gadus vēlāk ekranizēts kā televīzijas seriāls. Klaidonis, kam “brīvība ir dārgāka”, atgriežas Sidnejā pie sievas, pieķer viņu ar mīļāko, kuru piekauj, tad savāc piecgadīgo meitu (pārmet pār plecu) un dodas tālāk klejojumos, kuru laikā vairākkārt sakaujas, iemanto jaunus ienaidniekus, apciemo senus draugus, uzzina, ka pirms astoņiem gadiem pavestā fermas īpašnieka meita piedzemdējusi nedzīvu bērnu un pati knapi izdzīvojusi, pa to laiku viņa piecgadīgā meita saslimst ar gripu (ko izārstē vienas nakts laikā ar pārkurinātu istabu un eikalipta ziedi), viņš vairākkārt cenšas tikt vaļā no šīs nastas, bet meita skrien viņam pakaļ, savukārt tad, kad sieva mēģina meitu atgūt, viņš to neparko neatdod, taču tūdaļ pat, pametis viņu pie upes ar aizdomīgu makšķernieku, šis kauslis un klaidonis dodas uz tuvējo pilsētiņu, lai nopirktu meitai īstu lelli, iepazīstas ar pārdevēju, ar kuru pārguļ (atvadoties nosaka “paldies par kompāniju”), lai atgriezies atklātu, ka meita ir pazudusi – kā izrādās, viņu notriekusi mašīna, un ārsts nedod nekādas cerības: kā jums patīk šāds sižets? Filma ir pilna atbaidošu maskulīnu stereotipu un tālaika plakātā nodēvēta par “Austrālijas sirdi sildošāko drāmu”. Bet par shiralee Austrālijas pirmiedzīvotāju un īru valodas sajaukumā dēvē pauniņā satītu segu, ko pār plecu nēsā klejojošie darba meklētāji, dēvēti ar par svagmeniem – no swag, kas apzīmē to pašu.

Raksts no Maijs 2022 žurnāla