Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Pēteris Ķimelis
Tēvi ’88, 2019
Kas noticis astoņdesmit astotajā, lai paliek astoņdesmit astotajā. Vai mums ir svarīgi, kas ir mūsu tēvs? Ko mēs gaidām no tā, ka uzzināsim tēva vārdu? Vai mums var būt divi tēvi? Vai mēs esam līdzīgi saviem tēviem? Vai varbūt tēvs ir tikai sociāls konstrukts, ko mūsu apziņā iepotējušas monoteistiskās reliģijas, patriarhālā zemkopība un mantojuma tiesības? Vai tu esi pārliecināts, ka tavs tēvs ir tavs īstais tēvs? Pētera Ķimeļa pilnmetrāžas dokumentālā filma rāda mums dīvainu pasauli, kurā šādiem jautājumiem ir pamats tikt uzdotiem. Dīvainību šajā filmā ir daudz, tā ir garlaikojoša un aizraujoša, tēli ir tik reālistiski, ka šķiet izdomāti, kadrējums ir tik jocīgs, ka brīžiem kļūst perfekts. Tā ir filma, kas jau pirmizrādes dienā kļuvusi par kinematogrāfisku retumu un pretendē uz kulta statusu. To redzējis retais, bet vēl mazāk ir to, kas filmu sapratuši.