Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Pēters Čerkaskis
Sapņa interpretācija, 2001
Dream Work, Peter Tscherkassky
Šī ir trešā īsfilma austriešu eksperimentālā kino režisora Pētera Čerkaska “CinemaScope” triloģijā, ko varētu uzskatīt par veltījumu kinematogrāfa tehnisko un māksliniecisko pušu saspēles iespējām. Cikla noslēdzošā filma ilgst 10 minūtes (aptuveni tikpat, cik pirmā REM jeb seklā miega fāze). Melnbalti kadri fotogrammas (vai, precīzāk, par godu Manam Rejam nodēvētās rejogrammas) tehnikā attēlo sievieti, kura ienāk telpā, noģērbjas un aizmieg. Skatītājs nekavējoties tiek ierauts juceklīgā un psihoanalītiskiem elementiem piesātinātā gaismas, ēnas un trokšņu ņirboņā, kur sapnis mijas ar nomodu, zināmais ar nezināmo un atmiņas par pieredzēto ar bezapziņas izraisītiem iedomu tēliem. Gan triloģijas otrajā filmā “Kosmoss”, gan šeit vairums kadru aizgūti no 1982. gada šausmu filmas “Būtne” un paspilgtināti ar stindzinošu audiovizuālu montāžu. Tuvojoties filmas beigām, sapņa ainas pārrauj kadrs ar režisora rokām, kas griež kinolenti un atgādina par nošķīrumu starp filmu un īstenību, gluži kā neuzkrītošs mājiens, kas sapnī nomierina – vai sarūgtina –, ka viss redzamais ir tikai šķitums.