Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Stīvens Hopkinss
Pītera Selersa dzīve un nāve, 2004
The Life and Death of Peter Sellers, Stephen Hopkins
Uz filmām par pazīstamiem aktieriem (un ne tikai aktieriem) es skatos ar aizdomām. Slavenību vārdus nereti izmanto skatītāju pievilināšanai, un dažkārt šādām filmām nav nekādas saistības ar viņu patieso dzīvi, lai ko tas arī nozīmētu. Pīters Selerss, pēc dažu kritiķu domām, viens no labākajiem 20. gadsimta komiķiem, uz ekrāna iemiesoja daudzus neaizmirstamus tipāžus – neveiklo inspektoru Kluzo “Rozā panteras” sērijās, trako doktoru Streindžlavu, ieturēto ASV prezidentu, apjukušo indiešu aktieri filmā “Viesības”, aizdomīgo Klēru Kviltiju “Lolitā” utt. (dažkārt vienā filmā viņš spēlēja pat vairākas lomas). Par spīti Selersa paša apgalvojumam, ka ārpus lomām viņš ir nekas un nekāds, aktieris ir slavens arī ar savu kolorīto dzīvi: depresijas mijās ar pacēlumiem, vairākas sievas, neskaitāmas mīļākās, slava, nauda, alkohols, infarkti un kas tik vēl ne. Vārdu sakot, nav skaidrs, ko no tā visa un kā varētu gaumīgi ietilpināt vienā filmā. Režisora brīžam apšaubāmi izvēlētajām Selersa biogrāfijas epizodēm ir viens attaisnojums – Džefrijs Rašs. Tikai ģeniāls aktieris acīmredzot var nospēlēt ģeniālu aktieri un vēl vairākas viņa ģeniālās lomas. Rašs, šķiet, ir Selerss, un tādā nozīmē nāves nav. Vismaz uz ekrāna.