Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Luka Gvadaņjīno
Satriecošā meitene, 2019
The Staggering Girl, Luca Guadagnino
“Laikam jau mēs visi esam devušies šādā ceļojumā – no burtiskā uz abstrakto. Reiz pasaule bija apzināta. Tagad tā ir juceklis, un šķiet, ka nevienu tas nesatrauc.” Šo juceklīgo ceļojumu filmā iemieso itin visas bezmērķīgi izsvaidītās ainas, kas patiesi varētu satraukt, ja tās nelīdzsvarotu un kopā nesaaustu audiovizuālā kinematogrāfija ar Valentīno tērpiem, krāšņajiem rekvizītiem un nevainojamu skaņas celiņu. Satraukums filmā ienāk kā nelineāra laika ritējuma blakne: galvenās varones Frančeskas (Džūliana Mora) nervozajās grimasēs spoguļojas sajūta, ka atmiņā mītoši pagātnes rēgi un baisi iztēles modelēti nākotnes scenāriji jebkurā brīdī var ielauzties realitātē līdzās tagadnei un sajaukties ar to. Moras atveidotā Frančeska ir rakstniece, kura Ņujorkā pūlas pierakstīt savus atmiņu stāstus, līdz viņai nākas doties uz Romu un uzņemties rūpes par vājredzīgo māti, kas atsakās atvadīties no gleznošanas un savām mājām Itālijā. Neko vairāk filmas virspusējais sižets nepiedāvā, un varētu domāt, ka tas kalpo par burtisko plakni, no kuras viss ved prom uz abstrakto, jo sevišķi estētiskiem pārdzīvojumiem, ko izraisa Frančeskas mātes gleznas, Romas pilsētvides ainas un viss skaistais, kas mēdz aizēnot jebko citu.