Ilmārs Šlāpins

Serdžo Leone "Labais, ļaunais un neglītais" 1966

Serdžo Leone

Labais, ļaunais un neglītais, 1966

Il buono, il brutto, il cattivo, Sergio Leone


Spageti vesternu “Dolāru triloģijas” trešā daļa ilgst trīs stundas un var nesteigties risināt notikumu gaitu, jo filmas atmosfēra veidojas tieši garo vientulīgo skatu rezultātā: varoņi var bezgalīgi ilgi vērties tālumā samiegtām acīm, zelējot nodzisušu cigarillu vai malkojot tekilu no pudeles bez etiķetes. Bezcerība un nolemtība šajās filmās ir vistiešākajā veidā pārņemtas no itāļu pēckara melnbaltajām drāmām ar visiem tiem velosipēdu zagļiem un atgriešanos izpostītajos dzimtajos ciemos. Ar amerikāņu sapni un supervaroņiem šīm filmām nav nekā kopīga, tās rāda mums izdomātu tuksnesīgo pasauli, kurā ir ļoti maz cilvēku, un arī tiem pašiem jāsadala mazumiņš naudas, jo nekam citam, šķiet, arī nav jēgas. Noderīgi skatīties reizēs, kad vēlies atgūt ticību savai pelēkajai un bezjēdzīgajai eksistencei. Vai arī gluži otrādi – atrast pierādījumus tam, ka dzīvei nav vērtības.