Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Serdžo Leone
Reiz Amerikā, 1984
Once Upon a Time in America, Sergio Leone
“Reiz Amerikā” ir viena no tām filmām, ko skatoties aizmirstas, ka tā reiz beigsies – četrām stundām paejot, pārtrūks gan četru biedējoši simpātisko un gandrīz iemīļoto ebreju gangsteru klātbūtne, gan mūžam pavadošais Ennio Morrikones muzikālais naratīvs. Deivida un Maksa (Roberts De Niro un Džeimss Vudss) vadītais noziedzīgais kvartets aizkustinošu lojalitātes paktu noslēdz jau kā nabadzīgi puikas 1920. gadu Manhatanas ebreju geto ielās, vienojoties par dzērājiem atņemtās sīknaudas vienlīdzīgu sadali. Skaidrs taču, ka katrs pelnījis vienlīdz bieži apciemot kaimiņu meiteni Pegiju ar piecus centus dārgu putukrējuma kūciņu, kas iemaināma pret mīlas priekiem – pat ja reizēm kūciņa izsalkuma dēļ pazūd vēl pirms nonākšanas Pegijas kāpņu telpā.
Divpadsmit gadu laikā puiši no ielu kabatzagļiem izaug par ietekmīgiem alkohola kontrabandistiem, kam ASV “sausais likums” palīdz uzbūvēt impēriju. Kā jau gangsterfilmās, skatītājs vairākās poētiskās ainās tiek vilināts just līdzcietību un žēlumu pret aukstasinīgiem slepkavām, bet katrā nākamajā ainā viņi, nenodrebot ne vaibstam, cauršauj kādam galvu un izvaro kādu sievieti. Taču, filmai beidzoties, daudz satraucošākas pārdomas rada metafiziski jautājumi par draudzību, uzticību un nodevību – un galvenokārt par to, vai tas viss varētu būt bijis opija dūmos parādījies sapnis.