Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Denī Kotē
Tāda vasara, 2022
Un été comme ça, Denis Côté
Filmas pieteikums iekārdina un maldina, liekot vilties tiem, kas cer sagaidīt erotiskas ainas vai vismaz padziļinātu sieviešu seksualitātes psiholoģisko analīzi. Stāsts ir par retrītu jeb pāraudzināšanas nometni sievietēm ar atkarību no seksa, taču diezgan garās un brīžiem garlaicīgās filmas gaitā (tā ilgst 137 minūtes) mēs tā arī neieraugām reālu terapeitisku metodi vai tās rezultātus, šķiet, retrīta organizatoriem pašiem nav skaidrs, ko iesākt un kā rīkoties. Tā vietā mums tiek piedāvāts nodzīvot 26 dienas kopā ar trim sievietēm, kurām pēc viņu pašu vai viņu terapeitu domām ir “problēmas ar seksu”. Tēli ir spoži un pārsteidzoši, viņu stāsti ir interesanti, traģiski, jutekliski un eksistenciālas bezcerības nomākti. Tiesa, vēl dīvaināki ir personāži, kas šo nometni apkalpo, – nereti grūti nošķirt, kuram no filmas varoņiem problēmas ir lielākas. Taču vislielākais noslēpums ir tas, ko tad īsti filmas režisors ir vēlējies pateikt. Gribas nolasīt kādu sociālu vai ideoloģisku vēstījumu – ka seksualitāte ir laba un ar to nevajag cīnīties, ka visas sievietes domā par seksu un nav tādu “no seksa atkarīgo”, ka atkarība no seksa ir neārstējama slimība un visi ārstu pūliņi ir nolemti neveiksmei –, nē, nekas no šī netiek pateikts skaidri. Taču meitenes (filmas beigās viņas izskatās daudz jaunākas nekā sākumā) kļūst laimīgākas, un tas vien jau nav maz.