Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Tomass Vinterbergs
Medības, 2012
Jagten, Thomas Vinterberg
Filmas režisors un kino kustības Dogma 95 līdzdibinātājs Tomass Vinterbergs vēlējies “Medībās” saglabāt radikāli negrozīto īstenības attēlojumu un atkailināto patiesumu, kāds raksturīgs Dogmai, taču nav spējis atbrīvoties no sajūtas, ka filmas ievietošana šajā rāmī to “nevis atkailinātu, bet ietērptu vecā kleitā”. Filmai izdevies no tā izvairīties un kļūt par atkāpi no ierastā: tajā ir apsūdzības, bet ne no likumsargiem vai tiesnešiem; ir bērni un rotaļu laukumi, bet nav bezrūpības; ir rinda liecību par nozieguma vietu pagrabā, bet nav ne nozieguma, ne paša pagraba.
“Medību” galvenais varonis Lūkass (Madss Mikelsens) ir šķīries bērnudārza audzinātājs, kurš kādā Dānijas mazpilsētā no mīlēta komūnas locekļa piepeši kļūst par aizdomās turamo seksuāla rakstura noziegumos pret labākā drauga bērnu. Skatītājam nav noslēpums, ka Lūkass nav vainīgs, taču filmā to zina tikai viņš pats un viņa bērnudārza audzēkne, kuras krāšņās iedomas pēkšņi iestiepjas pilsētas kolektīvajā iztēlē un nevilšus draud izpostīt Lūkasa dzīvi. Vietā, kur, kā šķiet, nekad nav bijis ciešanu, tās dzimst gluži vai no nekā, bet pret tām palīdz tikai lēni plūstošs laiks un sāpīga, bet patiesa draudzība – un arī šeit nozīmīgs ir Vinterbergam tik tuvais komūnas jēdziens: “Pasaule ir ar ļaunumu, bet, ja turamies kopā, tas izzūd.”