Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Vitorio De Sika
Īsais atvaļinājums, 1973
Una breve vacanza, Vittorio De Sica
Pa starpu uzņēmis brīnišķīgas komēdijas, savā pēdējā filmā De Sika atgriežas pie tā, ar ko viņš arī visvairāk saistās, – pie itāļu neoreālisma. Ar apmēram 30 gadu intervālu uzņemtās filmas ir tikpat interesanti salīdzināt kā Glenna Gūlda jaunībā un vēlāk spēlētās “Goldberga variācijas”. Filmas “Īsais atvaļinājums” galvenā varone Klāra (lomā skaistā Florinda Bolkana, kas neizdzēšami iespiedusies atmiņā no seriāla “Astoņkājis”), tāpat kā Sikas 40. gadu filmu varoņi, ir izdzīvošanas problēmu skarta. Pa dzīvi viņa pārsvarā skrien, līdz ierasto skrējienu mājas–rūpnīca aptur slimība un tad sanatorija. Burvju kalnā tuberkulozes slimnieki, arī Klāra, piedzīvo tādu kā atgriešanos pie sevis, tas ir, viņai pēkšņi ir laiks domāt, lasīt, arī iemīlēties. Šajā filmā nav tik liela samiernieciskuma un eksistenciālu skumju kā “Velosipēdu zagļos” vai “Umberto D.”. Tomēr Sika nesaudzīgi pretnostata to pelēko dzīvi, kurā sievieti uztver kā kalponi, strādnieci un vīra (derdzīgā tipa lomā lielisks ir Renāto Salvatori) iegribu izpildītāju, ar dzīvi sniega apmirdzētā un emocionāli piesātinātā nekurienē. Šī variācija diemžēl ir īsāka, toties spilgtāka.