Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Žoržs Lotners
Profesionālis, 1981
Le professionnel, Georges Lautner
Filmā ir kam piesieties (vislielākie trūkumi ir scenārijam), taču patiešām negribas. Un ne jau tāpēc, ka mūs nupat kā pametis Žans Pols Belmondo, kaut varbūt tieši tāpēc. Slepenais aģents (viņa iniciāļi JB ir tādi paši kā slavenajam ekrāna kolēģim nr. 007) pēc divu gadu ieslodzījuma ierodas Parīzē izpildīt līdz galam savu uzdevumu, lai gan viņš zina: gandrīz visi viņu ir uzmetuši. Un varbūt tieši tāpēc Belmondo Bomons aci pret aci satiekas gan ar savu sievu, gan dienesta “draugu”, gan īpaši iespaidīgā urbāni vesterniskā dueļa ainā – ar komisāru Rozēnu. No šodienas skatpunkta raugoties, filmā ir nepamatoti daudz kailskatu, taču to atsver Bomona atbilde burvīgās mīļākās aicinājumam kaut kur abiem kopā nozust: “Diemžēl ir 15. datums, un man šodien jānovāc prezidents.” Belmondo varonis viegli un reizē fatāli dara to, kas viņam jādara, un pārsvarā visu viņš dara, skanot Ennio Morrikones kinematogrāfiskajai mūzikai. Tai pašai (kompozīcija “Chi Mai”), kuras pavadījumā, orķestrim spēlējot, nesen tika nests aktiera zārks. Īsts profesionālis, patiešām.