Ilmārs Šlāpins

Roberto Bolanjo "Mežonīgie detektīvi"

Roberto Bolanjo

Mežonīgie detektīvi

Rīga: Zvaigzne ABC, 2016

mezonigiedetektivi

Ja Bolanjo pirmais tulkojums latviešu valodā – romāns “2666” – atstāja nozīmīgas, pat izcilas, taču smagas literatūras iespaidu un neradīja vēlēšanos turpināt iepazīšanos ar šī autora daiļradi, tad “Mežonīgie detektīvi” noteikti padarīs viņu par kulta rakstnieku arī latviešu lasītājiem. Spožs, aizgūtnēm lasāms teksts, kas apliecina jauneklīgu apmātību ar dzeju kā svarīgāko cilvēka dzīves mērķi un uzdevumu, dzeju kā seksuālas iekāres un filozofiskas pašizziņas instrumentu, dzeju kā cilvēku un domubiedru kopības izpausmi. Lai gan pareizāk būtu teikt nevis dzeju, bet literatūru vispār, jo arī pats romāna autors neizbēgami atklāj savu kaislību, kas izpaudusies šī teksta radīšanā. “Mežonīgie detektīvi” ir viena no tām grāmatām pasaules literatūrā, kas spējušas radīt savu pabeigtu un pašpietiekamu pasauli, kurā iespējams aizķerties, palikt uz dzīvi un saistīt ar to savu likteni. Zīmīgi, ka daudzi šī romāna lasītāji visdažādākajās pasaules malās ir izmantojuši grāmatā atrastos grafiskos attēlus kā tetovējumus, šādi uz mūžu apliecinot savu piederību pie jaundibinātas slepenas brālības. Brīnišķīgs tulkotājas Daces Meieres darbs, kura rezultātā ne uz brīdi nepamet valdzinošā sajūta, ka grāmata jau no sākta gala ir bijusi uzrakstīta latviešu valodā.