Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Atgūt savu valodu
Filips Van Pareiss, Eurozine, 2021. gada 29. janvārī
Pēc Lielbritānijas izstāšanās Eiropas Savienībai vajadzētu virzīt angļu valodu kā savu koplietošanas valodu. “Kopš breksita angļu valoda ir kļuvusi neitrāla, tās lietošana vairs nav uzskatāma par reveransu vienai lielajai dalībvalstij. [..] Mums jāizbeidz saistīt angļu valodu ar Lielbritānijas karogu. Mums droši jārunā šajā valodā, kas ir arī mūsu valoda.” (2005 vārdi)
Pļāpīgie putni
Rinijs Heibregtss, Inference Review, 2020. gada 28. septembrī
Košs, pilnīgs apskats par kāda pļāpīga putna, konkrēti – Austrālijas sarkangalvīša (Pomatostomus ruficeps), valodu. Runas elementiem ir daudz mazāka nozīme nekā kontekstam un lietotajām kombinācijām. “Lidošanas sauciens, kas izveidots no barības sauciena elementiem, vienalga tiks uztverts kā lidošanas sauciens, bet barības sauciens, kurā izmantoti lidošanas sauciena elementi, – kā vēsts par barību.” (3100 vārdu)
Apziņa un pieturzīmes
Kolins Makgins, 2021. gada 22. maijā
https://ej.uz/domu_pieturzimes
Pieturzīmes ir nepārprotama mūsu rakstu valodas sastāvdaļa, un netieši mēs tās izmantojam arī runas valodā. Vai tās ir klāt arī mūsu iekšējā runā, mūsu “domu valodā”? Džeimss Džoiss, atveidojot Mollijas Blūmas “apziņas plūsmu” “Ulisā” kā 40 lappuses garu monologu, šķiet, tā nedomāja. Taču Džoiss kļūdījās. “Prāts apzināti un neapzināti respektē pieturzīmes.” (1400 vārdu)
Stāsti no valodu ledusskapja
Čārlzs Čojs, Knowable, 2020. gada 21. oktobrī
Saruna ar valodniecības vēsturnieci Sāru Tomasoni par leģendām un priekšstatiem, kas saistīti ar valodu. Kas notiek, kad cilvēki “runā mēlēs”? Vai kādreiz pastāvējusi viena kopīga valoda, no kuras attīstījušās visas pārējās valodas? Ja tāda valoda ir bijusi, vai tā bija līdzīgāka ebreju vai nīderlandiešu valodai? Vai hipnozes iespaidā vai arī traumas rezultātā var pēkšņi atraisīties perfekta svešvalodas prasme? Vai daži vārdi patiešām ir onomatopoētiski? (2750 vārdu)
Kekulē problēma
Kormaks Makkārtijs, Nautilus, 2017. gada 19. aprīlī
Cilvēka domāšanas spēja attīstījās krietni pirms valodas lietošanas spējas. Abas šīs spējas joprojām ir atšķirīgas un pretrunīgas – kā neapzinātais prāts pret apzināto prātu, senais pret mūsdienīgo. “Problēmas bieži tiek formulētas ar valodas starpniecību, un valoda joprojām ir ērts līdzeklis to izskaidrošanai. Taču pati domāšana lielā mērā ir neapzināts process. Ja uzskatāt, ka problēmu risināšanā tiešām lietojat valodu, es aicinu jūs uzrakstīt man un pastāstīt, kā jūs to darāt.” (3600 vārdu)
Kur meklējami vārdi?
Rikardo Mandzoti un Tims Pārkss, The New York Review of Books, 2017. gada 27. decembrī
Rakstnieka un psihologa saruna par valodas vietu apziņā. “Valoda ir kā mūsu izveidots tīkls, ko metam pāri pasaulei. Dažas zivis tajā ieķeras, bet citas izslīd cauri. Taču tīkls nerada zivis, nedz arī izbeidz to pastāvēšanu. Šo tīklu mēs pastāvīgi pielabojam, lai tas ķertu jaunas zivis vai neķertu tās, kuras mēs vairs negribam. Dažreiz tas noķer kādu tīkla fragmentu un tad sapinas pats sevī.” (2500 vārdu)
Kā rakstīt par sieviešu valodu?
Debija Kamerone, Language: A Feminist Guide, 2015. gada 3. augustā
“Lielākā daļa rakstu par sieviešu valodu ir visai vienveidīgi. Mans ieteikums: izvēlieties kaut ko tādu, kas jau iepriekš ir definēts kā problēma (kāpjoša intonācija teikuma beigās vai runāšana zemā reģistrā), vai arī izvēlieties ko tādu, kam neviens vēl nav pievērsis īpašu uzmanību (pārmērīga vārda “vienkārši” lietošana darbā). Rakstu par tēmu “Kāpēc tas, kā sievietes runā, viņām ir kaitīgi?” varat droši piedāvāt jebkura izdevuma redaktoram. Tas vienmēr būs aktuāli.” (1570 vārdu)
Trauksmes izteiksme
Pako Salass Peress, Real Life, 2017. gada 12. janvārī
Datorlingvists apspriež filmā “Atnācēji” lietotās svešās valodas un to, uz kādiem mehānismiem tās balstās. Atceļojušie citplanētieši lieto divas valodas: “Heptapodu A valoda mazliet līdzinās vaļveidīgo dziesmai, taču izrunā ir čērkstošāka un dziļāka. Heptapodu B valoda ir rakstu valoda, kuras pamatā ir mums neizprotami likumi. Tās simboli ir semasiogrāfiski, tie izsaka nozīmes, nevis skaņas un, šķiet, neseko lineārai kārtībai. Katrs izteikums tiek atveidots kā izvirzījums dažādos puslokveidīga mugurkaula segmentos.” (3200 vārdu)
Angļu valoda nav normāla
Džons Makvorters, Aeon, 2015. gada 13. novembrī
https://ej.uz/navnormala
Angļu valoda aizsākās kā ģermāņu saimes valoda, kuru Lielbritānijā ienesa senie angli, sakši un jiti, un tad tā savijās ar ķeltiskajām skotu un velsiešu valodām. Vikingi pievienoja savu artavu ar vēlāko ģermāņu-senskandināvu uzslāņojumu. Normaņi to visu pārklāja ar biezu franču valodas slāni. Viduslaiki vēl arī atnesa latīņu valodu. Rezultātā mums ir valoda, kas dažkārt ir vienkārša, bet citos gadījumos – sarežģīta, kam var būt vajadzīga arī interpretācija. (3400 vārdu)
Kam vajadzīga perfekta valoda?
Čārlijs Hīnemans, Aeon, 2017. gada 30. maijā
https://ej.uz/perfekta_valoda
Pētījums par gadsimtu gaitā veiktiem mēģinājumiem, jo īpaši Leibnica izpildījumā, radīt perfektu valodu, kas ar matemātisku precizitāti izteiktu ikvienu domu un lietu. Šī “neprātīgā aizraušanās ar valodu, kas būtu brīva no jebkādas neskaidrības” 17. un 18. gadsimtā iedvesmoja vismaz 80 projektus, taču neviens no tiem nekur tālu netika. Un labi, ka tā. Ja mēs spētu piešķirt ikvienai cilvēka domai perfektu valodisku izteiksmi, mēs nekad nejustu vajadzību pēc jaunām domām vai jauniem vārdiem. (1300 vārdu)