Atomi

Ja jums šķiet, ka nesaprotat atomfiziku, nesatraucieties! Tālāk par zināmu līmeni to nesaprot pat atomfiziķi. Pēdējos 3000 gadus zinātnieki un filozofi diskutē par matērijas patieso dabu. Galīgais spriedums joprojām nav pieņemts.

Mūsu kvantu realitātes problēma
https://ej.uz/par_kasti
Adrians Kents, Aeon, 2014. gada 28. janvārī

Kvantu teorijai “būtu jāapraksta elementārdaļiņu, atomu, molekulu un visu pārējo matērijas formu izturēšanās pasaulē”. Tomēr tā joprojām zināmā mērā ir tumša bilde. “Lai gan kvantu teorijas matemātiskie aprēķini ļoti labi var paredzēt, ko gaidīt eksperimenta beigās, tomēr nevar saprast, kas eksperimenta gaitā īsti noticis.” (6300 vārdu)

Radioaktīvais skauts
https://ej.uz/par_skautu
Kens Silverstīns, Harper’s, 1998. gada 1. novembrī

Deividam Hānam bija 15 gadu, kad viņš mammas dārza šķūnītī netālu no Detroitas sāka būvēt kodolreaktoru, izmantojot radioaktīvos materiālus, ko viņš vāca, noskrāpējot tumsā spīdošo krāsu no pulksteņiem un miniatūrās devās iegūstot no dūmu detektoriem. Ar šo projektu viņš cerēja izcīnīt godalgu savai skautu komandai. Bet viņš izraisīja valsts līmeņa ārkārtas situāciju, kad policija nejauši atklāja viņa darbnīcu un nosprieda, ka viņš būvē atombumbu. (7900 vārdu)

Kvantu mehānikas problēma
https://ej.uz/par_kvantiem
Stīvens Veinbergs, The New York Review of Books, 2017. gada 19. janvārī

Kvantu mehānika sekmīgi prognozē atomu un subatomisko daļiņu izturēšanos. Tomēr mums nav pilnīgas izpratnes, kā tas notiek. Vai mums būtu jāuztraucas, ka teorija ir nepilnīga vai nepareiza? Vai varam uzskatīt, ka galvenais ir rezultāts, bet pilnīga izpratne par pamatprocesu ir sekundāra? “Šādas pieejas problēma ir ne vien atkāpšanās no vissenākā zinātnes mērķa – noskaidrot, kas īsti notiek –, tā ir arī īpaši nepatīkama padošanās.” (4600 vārdu)

Atomi un tukšums
https://ej.uz/par_tukšumu
Mario Barbati, Aeon, 2023. gada 24. augustā

Mācību grāmatās atrodamais atoma modelis galvenokārt sastāv no tukšuma, kur ap kodolu rotē mazītiņi elektroni. Bet pat konceptuāli šis modelis ir ārkārtīgi nepareizs. Atomā nav tukšuma un nav arī skaidri noteiktu daļiņu. Kodols un elektroni ir kā “majestātiski, stabili, strukturēti, cieši sablīvēti mākoņi”. Atomus labāk būtu vizualizēt kā lokalizētus virpuļojošas miglas plankumus. (3300 vārdu)

Vai elektronam ir apziņa?
https://ej.uz/par_elektroniem
Filips Gofs, OUP, 2017. gada 13. augustā

Ja uzskatām, ka apziņa kaut kādā mērā ir mūsu ķermeņa īpašība un pat varbūt smadzeņu īpašība, vai no tā var secināt, ka apziņai jābūt arī katras mūsu smadzeņu daļas īpašībai? “Tikai pieņemot, ka apziņa pastāv līdz pat elektronu līmenim, mēs varam saprast cilvēku un dzīvnieku apziņas rašanos. Pieredzējums nevar rasties no tā, kam ar pieredzēšanu nav it nekāda sakara, tādēļ tam jābūt jau pašā sākumā.” (1200 vārdu)

Jaunu daļiņu izgudrošana ir bezjēdzīga
https://ej.uz/par_CERN
Sabīne Hosenfeldere, The Guardian, 2022. gada 26. septembrī

Universitātes un valdības iznieko miljardiem dolāru, būvējot aizvien lielākus daļiņu paātrinātājus, tādus kā CERN lielo hadronu kolaideru Šveicē, cerot atklāt jaunas subatomārās daļiņas, kuru visdrīzāk nemaz nav, un, ja arī būtu, nekādu praktisku labumu to atrašana nedotu. “Fiziķi ļoti bieži izgudro jaunas daļiņas bez pierādījumiem, publicē par tām rakstus, raksta vēl vairāk rakstu par šo daļiņu īpašībām un pieprasa šīs hipotēzes eksperimentāli pārbaudīt.” (944 vārdi)

Fizika ir pazeminājusi masas rangu
https://ej.uz/par_masu
Džims Bagots, Nautilus, 2017. gada 2. novembrī

Mēs mēdzam domāt, ka pasaulē ir daudz “vielu” jeb “lietu”, proti, cietas matērijas, kas aizņem telpu. Tomēr pēdējā gadsimta laikā zinātne pierāda pretējo. Viss, ko mēs uzskatām par matēriju, sastāv no atomārām daļiņām, kuras sastāv no subatomārām daļiņām, kas ir tikai enerģijas viļņi vai lauki. “Matērija ir zaudējusi taustāmību. Tā ir zaudējusi pārākumu. Tā kļuvusi par sekundāru kvalitāti.” (2700 vārdu)

Kas ir daļiņa?
https://ej.uz/par_daļiņu
Natālija Volčovera, Quanta, 2020. gada 12. novembrī

Pastāv liela zinātnes nozare, kuru sauc par “elementārdaļiņu fiziku” un kura pēta, kas notiek atomā. Tomēr nav vienprātības, kas īsti ir “elementārdaļiņa”. Pašreizējo pagaidu definīciju vidū ir šādas: “nereducējams grupas atainojums”, “kolapsējusi viļņa funkcija” un “kvantu ierosme”. Šķiet, ka varētu būt apšaubāma pat pati daļiņu eksistence. Iespējams, ka tas ir novecojis jēdziens, no kura zinātnei būtu jāatbrīvojas. (4200 vārdu)

Periodiskajā tabulā paslēptā vēsture
https://ej.uz/par_tabulu
Neima Džahromī, The New Yorker, 2019. gada 27. decembrī

Matērijas atomārajai teorijai pamatus ielika Senās Grieķijas filozofi vēl pirms Sokrata, tomēr to nomainīja Aristoteļa teorija, ka Visumā viss sastāv no četriem pamatelementiem – uguns, zemes, ūdens un gaisa. Atomārā teorija dominējošo stāvokli atguva 17. un 18. gadsimtā un nostiprinājās 19. gadsimtā, pateicoties Dmitrija Mendeļejeva publicētajai ķīmisko elementu periodiskajai tabulai, kurā matērijas elementārformas tika klasificētas atbilstoši to atomārajai un molekulārajai struktūrai. (3900 vārdu)