Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Dubultkrāpšana
Dženifere Lī Nūnana, Damn Interesting, 2020. gada 4. septembrī
Krāšņs stāsts par kādu 18. gadsimta bankas afēru, kurā iesaistīti gan identiskie dvīņubrāļi, gan viltoti paraksti, gan liktenīgā sieviete un dažnedažādi britu aristokrāti. Noziegumam seko ilgs un sensacionāls tiesas process, kas beidzas ar brāļu pakāršanu 30 000 skatītāju priekšā: – pirmais un, iespējams, vienīgais gadījums vēsturē, kad nāvessods tiek izpildīts abiem dvīņiem vienlaicīgi. (10 900 vārdu)
Vīrs, kurš nozaga viesnīcu
Torija Marlana, Capital Daily, 2021. gada 22. aprīlī
Aizraujoši aprakstīts kāds sarežģīts krāpšanas gadījums, kam pamatā ilgstoša cilvēku uzticības izmantošana. Tas ir stāsts par kādu reiz veiksmīgi pastāvējušu viesnīcu Vankūveras salā, kuru 2014. gadā īpašnieki izlika pārdošanai, lai paši dotos pensijā. Pircējs sākotnēji šķitis ideāli piemērots, tomēr pārdošanas procesā viss aizgāja greizi. Šeit atbildība par nodarīto kaitējumu gan jāuzņemas arī Kanādas iestādēm, kuras nevēlējās iesaistīties lietas izmeklēšanā. (12 665 vārdi)
Lauva un poligāmists
Vinss Baizers, Wired, 2021. gada 2. februārī
Mormoņu fundamentālists, neienesīgas biodīzeļdegvielas rūpnīcas īpašnieks, un Armēnijā dzimis kravas automašīnu magnāts divatā mēģina izkrāpt ASV valdībai 500 miljonus dolāru, izmantojot fiktīvas nodokļu atlaides par neesošu degvielu. Kārtīgs zagļu stāsts ar visiem klasiskajiem elementiem, sākot no privātajām lidmašīnām un somām ar naudu un beidzot ar ieročiem, miesassargiem un Ferrari zelta krāsā. “Nodokļu krāpšana neiedomājamos apmēros.” (7500 vārdu)
Reiz Ašgabatā
https://ej.uz/jurists_un_nafta
Džeimss Lomakss, London Review of Books, 2020. gada 30. jūlijā
Šos dienasgrāmatas ierakstus veicis kāds naftas nozarē strādājošs jurists, kurš nosūtīts uz Turkmenistānu izmeklēt kompānijas vietējā pārstāvja aizdomīgās darbības. Neticami aizraujoša lasāmviela, kas neatstātu vienaldzīgu pat Greiemu Grīnu. “Filipss bija brits ar garu, šauru seju gandrīz kā El Greko gleznās. Viņš bija gaidījis pusstundu. Viņš izmisīgi vēlējās ar kādu parunāt, pat ja tā bija persona, kas atsūtīta izmeklēt viņa krāpnieciskās darbības. “Aizejam kaut ko iedzert pēc brokastīm,” viņš teica.” (4090 vārdu)
Nozagta identitāte, kredīta pārskati un tu
Patriks Makkenzijs, Kalzumeus, 2017. gada 9. septembrī
Šo izgrieziet un noglabājiet mapītē “kā darbojas pasaule”. Sīki un smalki aprakstīts, kā rīkoties situācijā, kad kāds jums nozog identitāti. Īsumā – vienmēr korespondencei izvēlieties ierakstītas vēstules. “Ar banku vēlams komunicēt tā, lai viņi padomātu, ka esat labi informēts profesionālis, kurš spēj šo lietu saasināt, ja banka pati to nerisinās.” (5900 vārdu)
Kā izbēgt no soda par krāpšanu
https://ej.uz/parasti_darījumi
Dans Deiviss, Guardian, 2018. gada 28. jūnijā
“Lielākā daļa balto apkaklīšu noziegumu tiek veikti, manipulējot ar institucionālo psiholoģiju jeb imitējot situācijas, kas pēc iespējas atgādina parastus darījumus. Dramatiskie notikumi sākas tikai pēc tam, kad viss nāk gaismā. Taču ir kāds elements, kura netrūkst gandrīz nevienā plaša mēroga krāpšanas gadījumā: – to būtu varējuši apturēt jau ļoti agrīnā stadijā, ja vien kādam būtu ienācis prātā pārbaudīt visus faktus. Bet neviens nepārbauda, jo šo faktu ir sasodīti daudz.” (4360 vārdu)
Kāda afērista spožums un posts
https://ej.uz/baktērija_toronto
Maikls Lista, The Walrus, 2017. gada 29. maijā
Žilbinoši aprakstīts, kādas metodes izman-tojis kāds nenozīmīgs, toties neatlaidīgs kanādiešu krāpnieks. “Viņš bija noslīpējis veidu, kā izmantot savas garantētās tiesības. Tiesas sēdē viņš vienmēr sevi pārstāv pats, tomēr apgalvo, ka viņam ir advokāts, kurš nav varējis ierasties uz noklausīšanos, tāpēc tiesāšana ikreiz tiek atlikta. Katru reizi, kad viņu taisās izlikt no telpām, viņš spriedumu pārsūdz un saņem papildu uzturēšanās laiku. Un tā tas var ilgt bezgalīgi, jo Rīganam nav jāsedz tiesas izdevumi. Viņš ir kā multirezistenta baktērija, kuru radījusi mūsu juridiskā higiēna.” (6600 vārdu)
Tikai saldos ēdienus
https://ej.uz/saldais_grāmatvedis
Keitija Vaina, Texas Monthly, 2015. gada 30. decembrī
Rūpīgi iztirzāts kāds neliels krāpšanas gadījums Teksasā, kur augļu kūku ražotnes “kautrīgais, sapņainais grāmatvedis” bija atklājis veidu, kā sūknēt naudu no biroja konta, un septiņus gadus ļāvis dzīvei sist augstu vilni ar dārgiem vīniem, zelta pulksteņiem un privātām lidmašīnām. “Dženkinsu personiskā iepirkumu veicēja Neiman Marcus veikalos ar pāri tikusies tik bieži, ka devusi viņiem iesaukas – Augļu Groziņš (Sandijam) un Kūciņa (Kejai).” (7800 vārdu)
Džentlmenis Pipīno
Deivids Volmans un Džošua Deiviss, Epic, 2014. gada 27. oktobrī
Venēcieša Vinčenco Pipīno gadījums atgādina romantisku pasaku: – viņš palaikam, neviena nemanīts, iznes no vietējiem palaco pa kādam nelielam mākslas darbam. Policija viņu uzskata par “talantīgāko zagli mūsdienu Venēcijas vēsturē”. Līdzīgās domās ir arī mafija. Pipīno kungam ir grūti atteikties, kad mafijas boss liek nozagt no muzeja kādu gleznu, tomēr arī pakļauties nav viņa dabā. Tāpēc viņš vispirms nozog šo darbu muzejam, bet pēc tam – mafijai. (8600 vārdu)
Grāmatu krātuvju izlaupītāji
https://ej.uz/retumu_glabātāji
Marks Vaildings, The Guardian, 2020. gada 13. decembrī
Reto grāmatu zagšana ir “lēns un slepenības apdvests noziegums”. Zādzības “parasti tiek veiktas vairāku gadu garumā”. Dažreiz šīs grāmatas zagļi piesavinās sava prieka pēc, bet citkārt tās pārdod tālāk. Aizdomās turamo personu loks parasti nav plašs. (2760 vārdu)
Pazudušais Magrits
Džošua Hants, Vanity Fair, 2021. gada 27. maijā
Reportāža no mākslas laupītāju krēslainās pasaules, kuru izprast kļūst arvien sarežģītāk – kā to pierāda kaut vai Renē Magrita gleznas zādzība 2009. gadā. Starptautiskās organizētās noziedzības grupas nezog mākslas darbus, lai tiktu pie vērtīgas mākslas. Viņu acīs šiem darbiem ir tāda pati vērtība kā “jebkuram citam nelikumīgi iegūtam kustamajam īpašumam”, ar kuru var nopelnīt. Mākslas priekšmetu izpirkuma maksai tagad ir noteiktas tirgus likmes, un tā ir viena no pazīmēm, ka zagtie mākslas darbi ir kļuvuši par patēriņa preci. (5578 vārdi)