Japāna

Valstis ir lielas un sarežģītas. Nepiederošie labākajā gadījumā var tikai cerēt gūt ieskatu citas valsts kultūrā un ikdienas dzīvē. Piedāvāju ieskatu īpaši lielās un sarežģītās Japānas dzīvē.

Ģimene
https://ej.uz/japāna_un_ģimene
Masako Cubuku, Cat Foreheads, 2021. gada 4. martā
Japānas ģimenes reģistra sistēma koseki darbojas kā sociāls instruments atkritēju un nepakļāvīgo identificēšanai un stigmatizēšanai. “Lielākajai daļai Japānas pilsoņu droši vien nav iemesla apšaubīt sistēmu. Kamēr vien cilvēks dzīvo noteiktā veidā, nav pat iemesla domāt par koseki. Bet, kolīdz cilvēks gribot vai negribot noklīst no pareizā ceļa, sistēmu uzturošie birokrātijas smalkumi sāk traucēt ikdienas dzīvi.” (5600 vārdu)

Ilgas pēc nāves
https://ej.uz/japāna_un_nāve
Kaori Šodži, Japan Subculture Research Center, 2020. gada 23. oktobrī
Pašnāvības Japānā ir “kā savvaļas ugunsgrēki Kalifornijā – traģiskas un neizbēgamas”. Pašnāvība Japānā nekad nav bijusi tabu, to drīzāk uzskata par “labāko un efektīvāko veidu, kā likvidēt problēmas”. 2020. gada augustā sev dzīvību atņēmuši 1854 cilvēki. Paredzams, ka šis rādītājs pieaugs decembrī – “mēnesī, kad daudzi japāņi meklē izeju no gada beigu finansiālajām grūtībām”, ko vēl vairāk saasinājusi kovida pandēmija. (1020 vārdu)

Mācība no Japānas
https://ej.uz/japāna_priecīga_vieta
Rolands Keltss, The New Statesman, 2015. gada 26. martā
Jau vairākus gadu desmitus valsts un starptautiskajā statistikā Japāna tikusi atspoguļota kā valsts, kurā valda ekonomiskā stagnācija un demogrāfiskā krīze. Bet, atbraucot uz Japānu no Amerikas, rodas gluži pretējs iespaids: nokļūsti bagātākā un priecīgākā vietā. Japānā ir labāka infrastruktūra, drošākas ielas, augstāka dzīves kvalitāte. Tehnoloģijas un sociālā saliedētība kliedē iedzīvotāju skaita krituma un novecošanās problēmas. “Ja stagnācija izskatās šādi, tad cilvēcei kopumā klājas sliktāk.” (2150 vārdu)

Ieskats veikalos
https://ej.uz/japānas_mazie_veikali
Anonīms autors, One from Nippon, 2023. gada 11. jūnijā
Daudzviet Japānā atrodami lieliski, vienmēr atvērti veikaliņi, kuros pārdod visu, no pirmās nepieciešamības precēm un alus līdz zeķēm un autobusa biļetēm. Šie loģistikas efektivitātes brīnumi ir neparedzētas sekas 70. gadu likumam, kas tika ieviests, lai aizsargātu mazo veikalu īpašniekus, ierobežojot jaunu lielveikalu būvniecību. Kā reaģēja lielveikali? Būvējot blīvus jaunu mazu veikalu tīklus. (3050 vārdu)

Japāņu svētceļojums
https://ej.uz/japānas_svētceļojumi
Bārnijs Džopsons, Financial Times, 2016. gada 8. septembrī
1370 kilometru ceļojums pa Japānas senāko svētceļojumu maršrutu “Šikoku henro” ar 88 budistu tempļiem. “Sniegšu piemērus ceļā gūtajām lietām: karstas šokolādes krūze, vitamīnu dzēriens, rīsu trīsstūris, salvešu turētājs, naktsmītne pamestā autobusā, karameļu vafele, alus glāze, maizes kūka ar meloņu ievārījuma pildījumu un divas ledus tējas pudeles no viesnīcas administratora, kas atrada arī gumijlēkšanas saiti, lai es varētu tās piestiprināt pie sava velosipēda.” (3100 vārdu)

Garas rindas līdz maģijai
https://ej.uz/japānas_rindas
Helena Rosnere, Afar, 2018. gada 30. jūlijā
Kulinārijas rakstu autore dodas uz Japānu un atklāj, ka daudzi lieliski restorāni nepieņem rezervācijas. Tiem labāk patīk, ja klienti stāv rindā, un šķiet, ka arī apmeklētājiem tas iet pie sirds. “Japāņu valodā šādām vietām pat ir īpašs apzīmējums “gyouretsu no dekiru mise” – “restorāni ar ļoti garām rindām”. Gaidīšanas laiks neietilpst cenā, kā man iepriekš bija šķitis, – japāņi to uzskata par daļu no vērtības. Ja viņiem jāizvēlas starp diviem tirgotājiem, kas pārdod praktiski identiskus produktus, japāņi izvēlas to, pie kura ir garāka rinda.” (2250 vārdu)

Dzelzceļa stacijas
https://ej.uz/japānas_stacijas
Alans Ričarzs, Bloomberg, 2018. gada 22. maijā
Raksts par to, kā Tokijas vilcienu operatori tiek galā ar 13 miljardiem pasažieru braucienu gadā pasaulē pārpildītākajās dzelzceļa stacijās. Viņu metode ir plānošanas, inženierijas un psiholoģijas kombinācija. Zilas lampas platformu galos palīdz novērst pašnāvību mēģinājumus. Pasažierus par izejošajiem vilcieniem informē nevis dežuranta svilpes skaņa vai sirēna, bet melodiski džingli. Tiek ģenerēta augstas frekvences skaņa, kas nav dzirdama pasažieriem pēc 25 gadu vecuma un kas izklīdina pusaudžus, kuri pulcējas staciju uzgaidāmajās telpās. (1700 vārdu)

Sumo nodarbības Ogurumas treniņu centrā
https://ej.uz/sumo100
Ītans Zakermans, My Heart’s In Accra, 2013. gada 6. jūnijā
Piezīmes par apmeklējumu Tokijas sumo centrā, kur dzīvo, ēd un trenējas desmitiem topošo sumo cīkstoņu. “Esmu paprāvs vīrietis, sveru tikai mazliet mazāk par vieglākajiem sumo cīkstoņiem. Bet sumo cīkstoņu ķermenis ir citāds. Viņi ir mazi, muskuļoti puiši, kuri ar strikta uztura palīdzību savai masai pievienojuši 100 kilogramus. Vairums vēlāk atgriežas pie normāla svara, kas ir puse no viņu cīņas svara. Sumo patiesībā ir ekstrēmu ķermeņa pārvērtību veids.” (1400 vārdu)