Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Mēs visi zinām, kas ir laiks, – līdz brīdim, kad mēģinām to izskaidrot. Vai laiks ir rīks, ko esam izgudrojuši, lai kaut kā izskaidrotu izmaiņas apkārtējā pasaulē? Vai arī tas ir kaut kas ar savu esamību un spēku?
Lielā ilūzija
Džims Holts, Lapham’s Quarterly, 2014. gada 10. oktobrī
Īsa laika vēsture zinātnē un filozofijā. Einšteins parādīja, ka laiks ir subjektīvs, pat iluzors. Lielākais, varam apgalvot, ka kaut kas notika vai nenotika vienlaicīgi, – un šis spriedums mainās atkarībā no novērotāja pozīcijas. Turklāt Einšteins atgriezās pie pirmssokratiķu un vēlāko reliģisko filozofu uzskata, ka laiks pieder pie šķietamā, nevis reālā. (2575 vārdi)
Par laiku
Ričards Dokinss, Penguin, 2017. gada 23. jūnijā
Par laiku un laika vērošanu mākslā un zinātnē. “Dzejniekiem laiks nepavisam nav ilūzija. Viņi dzird, kā laiks aizsteidzas vēja spārniem; viņi vēlas atstāt pēdas laika plūstošajās smiltīs. Izteicienos prokrastināciju dēvē par laika zagli vai arī laiku pārrēķina naudā. Arheologi atrod laika zoba skartas pilsētas. To var zaudēt un meklēt. Mēs to izniekojam, tērējam, šķiežam un nositam.” (3200 vārdu)
Valoda un laiks
Pans Atanasopuls, The Conversation, 2017. gada 13. jūnijā
Dažādās valodās laiku konceptualizē atšķirīgi. Ne vienmēr tas iet uz priekšu nākotnē no pagātnes, kas palikusi aiz muguras. Ķīniešu mandarīnu valodā līdztekus horizontālajai laika asij izmanto vertikālu. Vārdu xià (lejā) attiecina uz nākotnes notikumiem, tādēļ, runājot par nākamo nedēļu, mandarīnu valodā teiktu “vienu nedēļu uz leju”. Vārdu shàng (augšā) lieto, runājot par pagātni, – tātad “pagājusī nedēļa” kļūst par “vienu nedēļu augšā”. “Tas ietekmē to, kā vērotāji uztver novecošanas telpisko izvērsumu.” (1245 vārdi)
Laika fizika
Dans Falks, Quanta, 2016. gada 19. jūlijā
Fiziķa Lī Smolina rīkotajā konferencē debatē par laika teoriju. Zinātne pret laiku izturas kā pret termodinamikas funkciju – veidu, kā mērīt ātrumu, ar kādu Visums izkliedē savu enerģiju un virzās no kārtības uz entropiju jeb haosu. Bet ja nu laiks ir gravitācijas, nevis termodinamikas funkcija? Tad mēs redzētu, ka Visums virzās uz klasteriem, uz kompleksumu, bet tas šķiet vairāk atbilstam mūsu intuīcijai. (2900 vārdu)
Bēgšana no laika
Džons Lančesters, The New York Review of Books, 2016. gada 24. novembrī
Ceļošanu laikā kā mērķtiecīgu, nevis tikai nejaušu nodarbi izdomāja Herberts Velss romānā “Laika mašīna” 1895. gadā. Džeimss Gliks darbā “Ceļošana laikā: vēsture” atzīmē, ka kopš Velsa romāna izdošanas doma par ceļošanu laikā ir radījusi milzīgu daudzumu zinātniskās fantastikas un filozofijas darbu, bet ne zinātni. Joprojām trūkst tādas laika teorijas, kas dotu iespēju to izolēt vai manipulēt ar to. “Vairāk nekā gadsimtu ilgi dedzīgi minējumi un analīze par laiku un ceļošanu laikā nav devuši pilnīgi nekādus rezultātus.” (3300 vārdu)
Ziņas ceļotājiem laikā
Kristija Millere, The Philosophers’ Magazine, 2017. gada 25. jūnijā
Filozofi parasti piekrīt uzskatam, ka, ja ceļotāji laikā varētu mainīt pagātni, viņi neizbēgami izmainītu tagadni un tam būtu grūti paredzamas sekas. Tomēr ceļotāji laikā varētu ietekmēt pagātni tādā veidā, kas nemaina tagadni. Piemēram, Tims necieš savu vardarbīgo vectēvu. Viņš atgriežas laikā, lai viņu nogalinātu. Viņš iešauj vectēvam galvā, izraisot smagus smadzeņu bojājumus. “Izrādās, ka tieši šie smadzeņu bojājumi vēlāk izraisīja vectēva vardarbību, kas bija iemesls, kādēļ Tims mēģināja viņu nogalināt.” (2400 vārdu)
Sapītais laiks
Elīsa Kralla, Aeon, 2018. gada 2. februārī
Kvantu sapinuma teorija apgalvo, ka daļiņas var mijiedarboties pat tad, kad tās atdala milzīgs attālums. Tagad šķiet, ka to pašu varētu teikt par daļiņām, kuras atdala laiks. Tās spēj mijiedarboties cauri laikam un, iespējams, nekad nepastāvot vienlaicīgi . Zinātne ir provizoriska, bet jau gana auglīga, lai motivētu domāt par laiku pa jaunam. Kādas ir attiecības starp māla piku un tēlu, kas no tās izveidots? Kā aprakstīt struktūru, kuras sastāvdaļas nepastāv vienlaicīgi? (1400 vārdu)
Līdz rītam
https://ej.uz/zemnieki_un_laiks
Adams Roberts, The New Atlantis, 2017. gada vasarā/rudenī
Zemnieki bija pirmie ceļotāji laikā – vismaz iztēlē. Viņiem nācās plānot uz priekšu un atcerēties, kā notika iepriekšējo reizi. “Kad cilvēki sāka kļūt atkarīgi no iestādītajiem augiem un pieradinātajiem mājdzīvniekiem, mūsu jaunajai dzīvošanas metodei bija absolūti nepieciešama domāšana uz priekšu: paredzēt neveiksmes un pārdomāt risinājumus, plānot, paredzēt nākotnes pasaulirealitāti – patiesībā daudzas iespējamās nākotnes pasaules. Ceļošana laikā kā prāta vingrinājums noteikti sākās vismaz tik sen.” (6300 vārdu)
Karlo Rovelli par laiku
Kaspars Hendersons, Five Books, 2018. gada 11. maijā
Fiziķis apspriež laika teorijas. “Entropija nosaka nekārtības daudzumu. Lietas dabiski kļūst nekārtīgas vienkārša iemesla dēļ: – ir daudz veidu, kā būt nekārtībā, un tikai daži, kā būt kārtībā. Ja sakratīsiet kasti ar sakārtotām sanumurētām bumbiņām, jūs necerēsiet, ka tās sakritīs skaitļu secībā. Laika virziena fizikas lielais pārsteigums ir tas, ka šī sajaukšanās šķiet vienīgais pagātnes un nākotnes atšķirības avots.” (1800 vārdu)
Laika programmēšana
Zaks Holmans, 2018. gada 28. maijā
Piezīmes par laika apstrādi datorprogrammās; tas ir bēdīgi slavensa mainīgais lielums, kuru grūti pareizi pielietot. Laikam ir tik daudz nacionālu, reģionālu, sezonālu un vēsturisku formu un veidu, ka izņēmumu, šķiet, ir vairāk nekā likumu. 30. februāris ir bijis vismaz divas reizes vēsturē – vienreiz Zviedrijā un vienreiz Padomju Savienībā. Amerikas Savienoto Valstu valdība reiz izdeva dekrētu, ka “12 am” nozīmē pusdienlaiku, līdz 2008. gadam, kad ASV valdības tipogrāfija to nomainīja ar “12 pm” kā pusdienlaiku. (7400 vārdu)