Nākotne

Daži cilvēki pēc nākotnes ilgojas, citi no tās baidās. Daži nākotni pareģo, citi to veido. Daži apgalvo, ka to skaidri redz kristāla bumbā, sarakstos vai kārtīs.

Lindija efekts
Tobijs Ords, Oksfordas Universitāte, 2023. gada 23. augustā
https://ej.uz/Lindijs

Lindija efekts postulē: jo ilgāk kaut kas pastāv, jo ilgāk tas turpinās pastāvēt. Tas tika pieņemts, lai noteiktu Brodvejas izrāžu ilgmūžību: jo ilgāk izrāde tiek rādīta, jo ilgāk to rādīs. Nasims Nikolass Tālebs šo efektu attiecinājis uz pasauli kopumā. Tobijs Ords mēģina šo pieņēmumu pamatot ar varbūtības teoriju, apgalvojot, ka “pat tās lietas, kas ar laiku kļūst mazāk stabilas, var pierādīt Lindija efektu.” (8200 vārdu)

Endrjū Karejs par nākotni
Beatrise Vilforda, Five Books, 2015. gada 19. jūnijā
https://ej.uz/futūristi

Profesionāls futūrists skaidro, ko dara futūristi. Tā ir tendenču atpazīšana, nevis prognozēšana. Rakstā skartas arī citas tēmas, kā atsevišķu futūristu sasniegumi un labākās grāmatas par futūrismu. “Ir trīs veidu nākotne: iespējamā, ticamā un vēlamā. Cilvēki parasti izvēlas vienu no tām. Vēlamā nākotne ir kaut kas no miera aizstāvju kustības; iespējamā un ticamā – kaut kas no kara laika sistēmanalīzes.” (5579 vārdi)

Prognozēšanas psiholoģija
Morgans Hauzels, Collaborative Fund, 2019. gada 20. decembrī
https://ej.uz/prognozēšana

Vērtīgs aizspriedumu un kļūdu saraksts, kuras bieži vien sagroza mūsu prognozes. “Gatavību ticēt prognozei ietekmē tas, cik ļoti jums vajag, lai prognoze īstenotos. Ja jūs man teiktu, ka esat atradis veidu, kā nedēļas laikā dubultot manu naudu, nav teikts, ka es jums ticēšu. Bet, ja mana ģimene mirtu badā un man kādam nākamajā mēnesī būtu jāatdod nauda, kuras man nav, es ieklausītos. Es visdrīzāk noticētu jebkurai trakai jūsu prognozei, tādēļ ka izmisīgi gribētu, lai tā piepildās.” (4200 vārdu)

Progress nav dabisks
Džoels Mokirs, The Atlantic, 2016. gada 17. novembrī
https://ej.uz/pagrimums

Ideja, ka cilvēki “varētu apzināti padarīt pasauli labāku sev un nākamajām paaudzēm un ka tas būtu jādara”, ir samērā jauna un radusies divu gadsimtu laikā starp Kristoforu Kolumbu un Īzaku Ņūtonu. Pirms tam mākslā un humanitārajās zinātnēs progresa jēdziens nepastāvēja; uzskatīja, ka cilvēces vēstures virzību vislabāk raksturo pagrimums. Progresa jēdziens radās līdz ar moderno zinātni. (2100 vārdu)

Prognožu tirgus ietekme
Ādams Manns, Nature, 2016. gada 18. oktobrī
https://ej.uz/pārspīlēt

Visiem prognožu tirgiem piemīt pārspīlēšanas bīstamība. Plašsaziņas līdzekļu komentētāji pieņem, ka prognožu tirgi izmanto papildu informāciju, un tādēļ izturas pret tiem tā, it kā tie paši būtu informācijas avots. Taču visbiežāk prognožu tirgi tikai reaģē uz plašsaziņas līdzekļu komentētājiem, bet tas var radīt atgriezeniskās saites cilpas un kļūdas cenu noteikšanā. Tomēr prognožu tirgi parasti ir precīzāki par viedokļu aptaujām. Dalībnieki riskē ar savu naudu vai prestižu, tādēļ ir motivēti teikt patiesību, ko gaida nākotnē. (2400 vārdu)

Mācīšanās domājot
Tanja Lombrozo, Edge, 2017. gada 28. jūlijā
https://ej.uz/cēloņsakarības

Psihologs apraksta, kā izprotam pasauli, paši sev skaidrojot, kādēļ kādreiz kaut kas noticis, un uz notikušā pamata prognozējot nākotnes notikumus. Visbiežāk tas darbojas tīri labi. Tomēr tā nav pilnā bilde, jo mums nekad nav pilnīgas informācijas par pasauli. Mēs nekad nevaram būt pārliecināti par cēloņsakarībām. Mūsu personīgā pieredze labākajā gadījumā ir nostāstu krājums. Un tāpat ir visiem pārējiem. Tur jābūt kaut kam vairāk. (8100 vārdu)

Jautājumi Juvalam Noaham Harari
Andrū Antonijs, The Guardian, 2017. gada 19. martā
https://ej.uz/pārēšanās

Grāmatu “Sapiens” un “Homo Deus” autors atbild uz jautājumiem par cilvēces nākotni. “Mūsdienās daudz vairāk cilvēku mirst no pārēšanās nekā no vardarbības, un tas ir lielisks sasniegums. Vēsturiski galvenie ekonomiskie aktīvi bija materiāli: kviešu lauki, zelta raktuves, vergi. Tagad galvenais ekonomiskais aktīvs ir zināšanas, bet ļoti grūti iegūt zināšanas ar vardarbības palīdzību.” (4500 vārdu)

Es biju viens no labākajiem Amerikas gaišreģiem
Marks Edvards, AlterNet, 2012. gada 3. augustā
https://ej.uz/gaišreģis

Zīlnieki saka visu. “25 gadus strādājot par gaišreģi, esmu uzzinājis daudz ko – gan labu, gan ne pārāk. Man, protams, ir grēda klientu vēstuļu, kas apliecina manus panākumus. Jā, es varu redzēt nākotni, ja ir pareizā perspektīva un informācija, un, protams, es protu nolasīt to no jūsu pūdeļa ķepas. Man, iespējams, patiešām ir fantastiskas spējas, bet tieši veikla mēle apvienojumā ar veselīgu devu iztēles un nekaunības man ļāvusi kļūt par profesionālu gaišreģi un tagad par to rakstīt.” (5500 vārdu)

Daoistu vēsture
Dinsjiņs Džao, Noēma, 2023. gada 1. novembrī
https://ej.uz/dao_vēsture

Pazemīgs mēģinājums izskaidrot, kā daoistu filozofiskie priekšraksti veido izpratni un mācību par Ķīnas vēsturi. Rietumnieki vēsturi uztver kā lineāru kustību vispārēja progresa virzienā. Daoistu modelis ir dialektiskāks. Vēsture, viņuprāt, ir pastāvīga spēku līdzsvara maiņa. Kas ir spēcīgāks pašlaik, vēlāk būs vājāks, un otrādi. Tas nenozīmē “progresu”. Tās vienkārši ir pārmaiņas. (2550 vārdu)

Uzlabotā kristāla bumba
Pīters Skobliks un Filips Tetloks, Foreign Affairs, 2020. gada 13. oktobrī
https://ej.uz/par_ģeopolitiku

Kā labāk prognozēt ģeopolitiskos notikumus. “Jāizveido jautājumu kopas, kas savlaicīgi uzrādītu pazīmes, pēc kurām spriest, kurš nākotnes scenārijs, visticamāk, piepildīsies. Jautājumu kopas ļautu analītiķiem potenciālos nākotnes scenārijus sadalīt skaidrās un prognozējamās pazīmju virknēs, kas novērojamas īsā laikā, nevis vērtētu vesela ilglaika scenārija īstenošanās varbūtību.” (3540 vārdu)