Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Audio profesionāļa viedoklis par vinila platēm
Maikls Tomass Konolijs, Aesthetics For Birds, 2021. gada 7. aprīlī
Analogo ierakstu cienītāji parasti uzsver, ka šī skaņa ir “siltāka, dziļāka un bagātīgāka”. Tomēr nebūtu pareizi apgalvot, ka digitālajiem skaņu ierakstiem šo īpašību trūkst. Parasti analogajā skaņas pārveidošanā veidojas tādi kā nelieli kropļojumi, kuri daudziem cilvēkiem šķiet tīkami. Nesaspiesta digitālā pārveide nodrošina tīrāku ierakstu, savukārt skaņas kropļojumus, arī patīkamos, tam vienmēr var pielikt klāt. (3700 vārdu)
Stīvs Svalovs atceras Pītu Laroku
Ītans Aiversons, Jazz Times, 2021. gada 7. aprīlī
https://ej.uz/sitiens_pa_bungam
Mazliet par to, kāpēc jābūt džeza mūziķim, lai patiešām pazītu džezu. “Pīts spēlēja ar Pro-Mark Pee Wee vālītēm. Tām bija plastmasas uzgaļi, kuru dēļ sitiens pa šķīvjiem sanāca ļoti specifisks. Nekad neesmu varējis tik skaidri sadzirdēt bundzinieka labo roku. Viņa labā roka bija uzstājīga. Tai piemita skaista kustība. Viņš turēja vālītes pie paša gala, un katrs sitiens iezīmēja plašu loku.” (1300 vārdu)
Simfonija tūkstoš tūkstošgadēm
Matjū Laionss, Literary Review, 2021. gada 1. aprīlī
https://ej.uz/1200Hz_frekvence
Kad odu tēviņš vēlas pievilināt partneri, viņa spārni vibrē 600 Hz frekvencē, kas atbilst dabiskajai re notij. Bet mātītes spārni parasti vibrē 400 Hz frekvencē, kas atbilst dabiskajam sol. Pirms dzimumakta viņu spārnu skaņa saplūst vienotā 1200 Hz frekvencē – veselu “ekstātisku oktāvu” augstāk par tēviņa re. “Visas mūsu dziesmas šim der tikai par zemsvītras piezīmi,” raksta Maikls Spicers grāmatas “Muzikālais cilvēks” apskatā. (1160 vārdu)
Cik ātri spēlēsim?
Mārtins Seivings, The Beethoven Project, 2011. gada 3. martā
Bēthovens savos nošu pierakstos norādīja tempu, izteiktu ar metronoma sitieniem minūtē, taču mūziķi un nošu izdevēji to uzskatīja par nepiedienīgi ātru un drīz vien pārstāja to ņemt vērā. Par to, kādēļ tā noticis, viedokļi dalās: vieni uzskata, ka nereālistisko tempu noteikusi puskurlā komponista “iekšējā auss”, bet citi – ka izgatavotājs bija tīši sabojājis metronomu. (1680 vārdu)
64 iemesli, kādēļ mīlēt Polu Makārtniju
Īans Leslijs, The Ruffian, 2020. gada 8. decembrī
https://ej.uz/milzigi_vesturiski
Visi varētu piekrist, ka Pols Makārtnijs ir labākais un visvairāk mīlētais 20. gadsimta britu dziesmu autors. Bet pat tad mēs nebūtu novērtējuši viņa devumu pietiekami, tādēļ ka uzskatām to par īslaicīgu. Makārtnijs, iespējams, ir labākais dziesmu autors kopš Šūberta vai pat visā mūzikas vēsturē. “Viņa sasniegumi ir milzīgi, vēsturiski, un, ja kādu cilvēku vispār atcerēsies gadsimtiem ilgi, tad tas būs viņš.” (9700 vārdu)
Ceļojumu maestro
Džefrijs Arlo Brauns, Van, 2021. gada 4. februārī
Saruna ar specializētās orķestru ceļojumu aģentūras prezidentu. Pārvadāt 150 mūziķu kolektīvu ar visiem instrumentiem no vienas valsts uz citu ir kā “vienlaikus aprūpēt divgadīgu mazuli un 92 gadus vecu vecmāmiņu”. Viņam prātā neskaitāmi jautri atgadījumi no pārvadāto mūziķu dzīves, arī Pjēra Buleza slavenais teiciens: “Laikjoslu sindroms ir prāta vājums.” (1824 vārdu)
Dīkstāvē ar Igoru Levitu
Karolīna Piriha, Spiegel, 2020. gada 20. septembrī
Krievijā dzimušais, Berlīnē dzīvojošais pianists uztraucas par pandēmiju un baidās, ka izolācijas dēļ ieslīgs dziļā depresijā: “Es jūtos kā bezdarbnieks, bezmērķīgs, bezjēdzīgs, bezķermenisks, vecs, resns, lipīgs un lēns.” Taču, iztērējis tikai 24 eiro mobilā tālruņa statīvam, Levits no mājām spēlē tiešsaistes koncertus, ko apmeklējis milzīgs skatītāju skaits. (5160 vārdu)
Intervija ar Stīvenu Hafu
Marta Anna Tolla, Music & Literature, 2020. gada 9. jūlijā
https://ej.uz/koncertu_pianists
Koncertu pianista atmiņas un pārdomas. “Mani ļoti interesē laika jēdziens. Mūzika nedzīvo nošu lapā – notis ir tikai simboli, ar kuriem pierakstām dzirdamo. Tas, ko mēs dzirdam, pastāv laikā, bet tikai ļoti īsu brīdi. Pie gleznas cilvēks var nostāvēt minūti, stundu vai pat dienu. Viņam ir zināma kontrole pār laiku, kurā “iegūt” šo mākslas darbu. Mūzikā tā nav.” (3400 vārdu)
Ekskursija cauri sonātei
Džejs Nordlingers, The New Criterion, 2020. gada 29. septembrī
https://ej.uz/Bethovens_Levits
Apbrīnas vārdi Igoram Levitam par Bēthovena sonāšu izpildījumu pagājušā gada Zalcburgas festivālā. “Kā pazīstama mūzika var izklausīties tik svaigi? Igors Levits ir labākais Bēthovena izpildītājs, kuru jebkad esmu dzirdējis klātienē vai ierakstā. Nevēlos izrādīt necieņu Bakhausam, Brendelim vai kādam citam, taču, ja Bēthovens dzirdētu Levitu spēlējam, manuprāt, viņš ieplestu acis un teiktu: “Jā, tieši tā es to biju domājis!”” (920 vārdu)
Šostakoviča problēma
Džonatans Geismans, Standpoint, 2020. gada 10. jūlijā
https://ej.uz/akustiskais_dubultnieks
Visas diskusijas par Šostakoviča mūziku ātri noved pie politiskā konteksta apspriešanas. Vai tā ir tikai mūslaiku problēma, vai arī šī mūzika savā būtībā ir politiska – un, ja tā, vai tas uzskatāms par priekšrocību vai trūkumu? “Vai, uzlūkojot Šostakoviča darbus par “Gulaga arhipelāga” akustisko dubultnieku, mēs tos paskaidrojam vai banalizējam – tas tuvākos gadus varētu būt strīdus jautājums. Tomēr daudzi Rietumu klausītāji nespēja šo mūziku novērtēt, kamēr viņiem netika paskaidrots, ka tā patiešām “vēsta par” staļinisma šausmām. (1900 vārdu)
Verns Edkvists
Keitija Hafnere, Glenn Gould, 2020. gada 3. septembrī
https://ej.uz/klavieru_meistars
Nekrologs Glenna Gūlda klavieru skaņotājam Čārlzam Vernam Edkvistam. “Vernam patika domāt, ka viņš spēj klavieru mūziku aizvest viņpus skaņas – krāsu pasaulē. Viņš iztēlojās, ka ikreiz, kad uzskaņo klavieres, ļauj cilvēkiem ieskatīties šajās krāsās. Atšķirībā no daudziem citiem skaņotājiem, kuri sit pa taustiņu, cik vien spēka, viņš tam piegāja ļoti maigi un uzmanīgi, piesitot tieši tik stipri, cik nepieciešams.” (1875 vārdu)
Vēsturiski zīmoli
Deivids Patriks Stērnss, WQXR, 2020. gada 27. oktobrī
“Visdramatiskākā evolūcija klasisko ierakstu nozarē” atdzīvina sen aizgājušus mūziķus. Sasniegumi digitālās skaņas apstrādes attīstībā dod iespēju pārstrādāt hi-fi kvalitātē ierakstus, kas veikti uz agrīnajām 78 apgriezienu skaņu platēm, vaska cilindriem vai citiem specifiskiem nesējiem. “Toskanīni izrādes no 30. gadu Zalcburgas festivāla tika saglabātas selenofonā – ierīcē, ar kuru ierakstīja skaņu filmām.” (1780 vārdu)