Roberts iesaka

Roberts Kotrels

No moskīta līdz Makārtnijam

Audio profesionāļa viedoklis par vinila platēm

Maikls Tomass Konolijs, Aesthetics For Birds, 2021. gada 7. aprīlī

https://ej.uz/analogs

Analogo ierakstu cienītāji parasti uzsver, ka šī skaņa ir “siltāka, dziļāka un bagātīgāka”. Tomēr nebūtu pareizi apgalvot, ka digitālajiem skaņu ierakstiem šo īpašību trūkst. Parasti analogajā skaņas pārveidošanā veidojas tādi kā nelieli kropļojumi, kuri daudziem cilvēkiem šķiet tīkami. Nesaspiesta digitālā pārveide nodrošina tīrāku ierakstu, savukārt skaņas kropļojumus, arī patīkamos, tam vienmēr var pielikt klāt. (3700 vārdu)


Stīvs Svalovs atceras Pītu Laroku

Ītans Aiversons, Jazz Times, 2021. gada 7. aprīlī

https://ej.uz/sitiens_pa_bungam

Mazliet par to, kāpēc jābūt džeza mūziķim, lai patiešām pazītu džezu. “Pīts spēlēja ar Pro-Mark Pee Wee vālītēm. Tām bija plastmasas uzgaļi, kuru dēļ sitiens pa šķīvjiem sanāca ļoti specifisks. Nekad neesmu varējis tik skaidri sadzirdēt bundzinieka labo roku. Viņa labā roka bija uzstājīga. Tai piemita skaista kustība. Viņš turēja vālītes pie paša gala, un katrs sitiens iezīmēja plašu loku.” (1300 vārdu)


Simfonija tūkstoš tūkstošgadēm

Matjū Laionss, Literary Review, 2021. gada 1. aprīlī

https://ej.uz/1200Hz_frekvence

Kad odu tēviņš vēlas pievilināt partneri, viņa spārni vibrē 600 Hz frekvencē, kas atbilst dabiskajai re notij. Bet mātītes spārni parasti vibrē 400 Hz frekvencē, kas atbilst dabiskajam sol. Pirms dzimumakta viņu spārnu skaņa saplūst vienotā 1200 Hz frekvencē – veselu “ekstātisku oktāvu” augstāk par tēviņa re. “Visas mūsu dziesmas šim der tikai par zemsvītras piezīmi,” raksta Maikls Spicers grāmatas “Muzikālais cilvēks” apskatā. (1160 vārdu)


Cik ātri spēlēsim?

Mārtins Seivings, The Beethoven Project, 2011. gada 3. martā

https://ej.uz/metronoma_vaina

Bēthovens savos nošu pierakstos norādīja tempu, izteiktu ar metronoma sitieniem minūtē, taču mūziķi un nošu izdevēji to uzskatīja par nepiedienīgi ātru un drīz vien pārstāja to ņemt vērā. Par to, kādēļ tā noticis, viedokļi dalās: vieni uzskata, ka nereālistisko tempu noteikusi puskurlā komponista “iekšējā auss”, bet citi – ka izgatavotājs bija tīši sabojājis metronomu. (1680 vārdu)


64 iemesli, kādēļ mīlēt Polu Makārtniju

Īans Leslijs, The Ruffian, 2020. gada 8. decembrī

https://ej.uz/milzigi_vesturiski

Visi varētu piekrist, ka Pols Makārtnijs ir labākais un visvairāk mīlētais 20. gadsimta britu dziesmu autors. Bet pat tad mēs nebūtu novērtējuši viņa devumu pietiekami, tādēļ ka uzskatām to par īslaicīgu. Makārtnijs, iespējams, ir labākais dziesmu autors kopš Šūberta vai pat visā mūzikas vēsturē. “Viņa sasniegumi ir milzīgi, vēsturiski, un, ja kādu cilvēku vispār atcerēsies gadsimtiem ilgi, tad tas būs viņš.” (9700 vārdu)


Ceļojumu maestro

Džefrijs Arlo Brauns, Van, 2021. gada 4. februārī

https://ej.uz/Jet_lag

Saruna ar specializētās orķestru ceļojumu aģentūras prezidentu. Pārvadāt 150 mūziķu kolektīvu ar visiem instrumentiem no vienas valsts uz citu ir kā “vienlaikus aprūpēt divgadīgu mazuli un 92 gadus vecu vecmāmiņu”. Viņam prātā neskaitāmi jautri atgadījumi no pārvadāto mūziķu dzīves, arī Pjēra Buleza slavenais teiciens: “Laikjoslu sindroms ir prāta vājums.” (1824 vārdu)


Dīkstāvē ar Igoru Levitu

Karolīna Piriha, Spiegel, 2020. gada 20. septembrī

https://ej.uz/Igors_Levits

Krievijā dzimušais, Berlīnē dzīvojošais pianists uztraucas par pandēmiju un baidās, ka izolācijas dēļ ieslīgs dziļā depresijā: “Es jūtos kā bezdarbnieks, bezmērķīgs, bezjēdzīgs, bezķermenisks, vecs, resns, lipīgs un lēns.” Taču, iztērējis tikai 24 eiro mobilā tālruņa statīvam, Levits no mājām spēlē tiešsaistes koncertus, ko apmeklējis milzīgs skatītāju skaits. (5160 vārdu)


Intervija ar Stīvenu Hafu

Marta Anna Tolla, Music & Literature, 2020. gada 9. jūlijā

https://ej.uz/koncertu_pianists

Koncertu pianista atmiņas un pārdomas. “Mani ļoti interesē laika jēdziens. Mūzika nedzīvo nošu lapā – notis ir tikai simboli, ar kuriem pierakstām dzirdamo. Tas, ko mēs dzirdam, pastāv laikā, bet tikai ļoti īsu brīdi. Pie gleznas cilvēks var nostāvēt minūti, stundu vai pat dienu. Viņam ir zināma kontrole pār laiku, kurā “iegūt” šo mākslas darbu. Mūzikā tā nav.” (3400 vārdu)


Ekskursija cauri sonātei

Džejs Nordlingers, The New Criterion, 2020. gada 29. septembrī

https://ej.uz/Bethovens_Levits

Apbrīnas vārdi Igoram Levitam par Bēthovena sonāšu izpildījumu pagājušā gada Zalcburgas festivālā. “Kā pazīstama mūzika var izklausīties tik svaigi? Igors Levits ir labākais Bēthovena izpildītājs, kuru jebkad esmu dzirdējis klātienē vai ierakstā. Nevēlos izrādīt necieņu Bakhausam, Brendelim vai kādam citam, taču, ja Bēthovens dzirdētu Levitu spēlējam, manuprāt, viņš ieplestu acis un teiktu: “Jā, tieši tā es to biju domājis!”” (920 vārdu)


Šostakoviča problēma

Džonatans Geismans, Standpoint, 2020. gada 10. jūlijā

https://ej.uz/akustiskais_dubultnieks

Visas diskusijas par Šostakoviča mūziku ātri noved pie politiskā konteksta apspriešanas. Vai tā ir tikai mūslaiku problēma, vai arī šī mūzika savā būtībā ir politiska – un, ja tā, vai tas uzskatāms par priekšrocību vai trūkumu? “Vai, uzlūkojot Šostakoviča darbus par “Gulaga arhipelāga” akustisko dubultnieku, mēs tos paskaidrojam vai banalizējam – tas tuvākos gadus varētu būt strīdus jautājums. Tomēr daudzi Rietumu klausītāji nespēja šo mūziku novērtēt, kamēr viņiem netika paskaidrots, ka tā patiešām “vēsta par” staļinisma šausmām. (1900 vārdu)


Verns Edkvists

Keitija Hafnere, Glenn Gould, 2020. gada 3. septembrī

https://ej.uz/klavieru_meistars

Nekrologs Glenna Gūlda klavieru skaņotājam Čārlzam Vernam Edkvistam. “Vernam patika domāt, ka viņš spēj klavieru mūziku aizvest viņpus skaņas – krāsu pasaulē. Viņš iztēlojās, ka ikreiz, kad uzskaņo klavieres, ļauj cilvēkiem ieskatīties šajās krāsās. Atšķirībā no daudziem citiem skaņotājiem, kuri sit pa taustiņu, cik vien spēka, viņš tam piegāja ļoti maigi un uzmanīgi, piesitot tieši tik stipri, cik nepieciešams.” (1875 vārdu)


Vēsturiski zīmoli

Deivids Patriks Stērnss, WQXR, 2020. gada 27. oktobrī

https://ej.uz/seni_ieraksti

“Visdramatiskākā evolūcija klasisko ierakstu nozarē” atdzīvina sen aizgājušus mūziķus. Sasniegumi digitālās skaņas apstrādes attīstībā dod iespēju pārstrādāt hi-fi kvalitātē ierakstus, kas veikti uz agrīnajām 78 apgriezienu skaņu platēm, vaska cilindriem vai citiem specifiskiem nesējiem. “Toskanīni izrādes no 30. gadu Zalcburgas festivāla tika saglabātas selenofonā – ierīcē, ar kuru ierakstīja skaņu filmām.” (1780 vārdu)

Raksts no Maijs 2021 žurnāla