Nobela prēmija

Nobela prēmijas, vismaz saskaņā ar norādījumiem, kurus atstājis prēmijas dibinātājs Alfreds Nobels, piešķir “tiem, kuri iepriekšējā gada laikā ir devuši ievērojamāko labumu sabiedrībai”. Nobels savas prēmijas piešķīra, vairāk iedomības nekā cēlsirdības vadīts. Viņš bija ieguvis milzu bagātības no bruņojuma un sprāgstvielu pārdošanas, bet vēlējās, lai nākamās paaudzes viņu atcerētos kā filantropu, nevis kā nāves tirgotāju.

Pretrunas Nobela prēmijas laureātu atlasē
https://ej.uz/nobela_cienīgi
Māršals Liktmans, National Library of Medicine, 2022. gada 31. jūlijā
Vismaz “striktajās” zinātnēs Nobela prēmijas komisijas ir samērā labi izraudzījušās godalgas cienīgus laureātus. Grūti iedomāties kādus diženus 20. gadsimta zinātniekus – izņemot Teslu un Edisonu –, kuriem būtu bijis jāsaņem Nobela prēmija, bet kuri nebūtu to saņēmuši. Un tikai divas prēmijas, abas medicīnā, ir piešķirtas cilvēkiem, kuriem tās noteikti nevajadzēja piešķirt: Johannesam Fībigeram 1926. gadā par apgalvojumu, ka tārpi var izraisīt vēzi, un Antoniu Egašam Munišam 1949. gadā par lobotomijas popularizēšanu psihiatrisko slimību ārstēšanā. Nezinātniskajās disciplīnās – literatūrā, miera veicināšanā, ekonomikā – dažādu Nobela prēmijas komisiju lēmumi ir bijuši daudz haotiskāki. (10 900 vārdu)

Lielākā godalga pasaulē
https://ej.uz/nobela_apņēmība
Niks Stoktons, Wired, 2014. gada 7. oktobrī
Kad kāds franču laikraksts 1888. gadā kļūdaini paziņoja par Alfreda Nobela nāvi, zviedru izgudrotājs ar šausmām konstatēja, ka viņu, visticamāk, atcerēsies galvenokārt kā dinamīta izgudrotāju. Tas bija izstrādājums, kas, runājot priekšlaicīgā nekrologa autora vārdiem, bija paredzēts, “lai ātrāk nekā jebkad agrāk nogalinātu pēc iespējas vairāk cilvēku”. Nobels apņēmās radikāli mainīt savu vietu vēsturē un ārkārtīgi sekmīgi to arī izdarīja, savu bagātību izmantojot ikgadējām prēmijām cilvēkiem, kuri cilvēces labā paveikuši ko labu. (1100 vārdu)

Nobela prēmija ekonomikā nemaz nav īsta
https://ej.uz/nobels_ekonomikā
Jaša Levins, The Exiled Online, 2012. gada 12. oktobrī
Piecas “īstās” Nobela prēmijas – fizikā, ķīmijā, literatūrā, miera veicināšanā un medicīnā – tika izveidotas saskaņā ar dinamīta magnāta Alfreda Nobela testamentu pēc viņa nāves 1896. gadā. Ekonomikas prēmiju 1969. gadā izveidoja Zviedrijas Centrālā banka kā Zviedrijas Riksbank prēmiju ekonomikas zinātnēs Alfreda Nobela piemiņai. Banka “klusiņām to iebīdīja pie pārējām Nobela prēmijām, lai regresējošajai brīvā tirgus ekonomikai atgrieztu uzticamību un zinātniskās pamatotības šķietamību”. (2300 vārdu)

Kā iegūt Nobela prēmiju zinātnē
https://ej.uz/54gadi
Kerija Smita un Kriss Raians, Nature, 2024. gada 3. oktobrī
Vislielākās izredzes iegūt Nobela prēmiju zinātnē ir tad, ja jums ir 54 gadi, tieši tik, cik 24 laureātiem (no 646) kopš 1901. gada. Visu Nobela prēmijas laureātu vidējais vecums ir 58 gadi. Jaunākajam prēmijas ieguvējam, Lorensam Bragam, bija 25 gadi, kad viņš 1915. gadā saņēma šo godalgu fizikā. Vecākajam, Džonam Gudinafam, kurš 2019. gadā ieguva šo godalgu ķīmijā, bija 97 gadi. Vēsturiski šajā godalgas izcīņā ir dominējuši vīrieši. Visā 20. gadsimtā tikai 11 Nobela prēmijas piešķirtas sievietēm. Tomēr sieviešu izredzes uzlabojas, jo kopš 2000. gada sievietes ir ieguvušas jau 15 prēmijas. (1200 vārdu)

Nobela kara prēmija
https://ej.uz/nobela_miera_prēmija
Beatrise Šinšila un Marina Teipira, New Left Review, 2021. gada 15. februārī
Ironiski, bet Nobela prēmijas komisijai Nobela miera prēmija būtu jāaizstāj vai jāpapildina ar Nobela kara prēmiju, galvenokārt tādēļ, ka daudzu Nobela miera prēmijas ieguvēju CV slēpjas vaina par kara vai genocīda izraisīšanu. Nav nemaz tik grūti iedomāties, kuri varētu iegūt gan kara, gan miera prēmiju: piemēram, Henrijs Kisindžers, Auna Sana Su Či vai Teodors Rouzevelts. (850 vārdu)

Par zaudēto cīņu
https://ej.uz/nobels_literatūra_2015
Svjatlana Aļeksijeviča, Nobel Foundation, 2015. gada 7. decembrī
2015. gada Nobela prēmijas literatūrā saņēmējas pateicības runa. “Es dzīvoju valstī, kurā miršanu mācīja kopš bērnības. Mums mācīja, ka cilvēki pastāv, lai atdotu visu, kas viņiem ir, lai izdegtu, lai ziedotu sevi. Mums mācīja nāvi. Mums mācīja mīlēt cilvēkus ar ieročiem. Mēs uzaugām starp bendēm un upuriem. Mūs rūpīgi pieskatīja ļaunums.” (5200 vārdu)

Boba Dilana Nobela lekcija
https://ej.uz/Dilana_nobela_runa
Bobs Dilans, Svenska Akademien, 2017. gada 5. jūnijā
Kā jau varēja paredzēt, Bobs Dilans savu Nobela prēmijas lekciju izmantoja, lai analizētu savu vietu ASV folkmūzikas un rokenrola pasaulē. Taču diez vai kāds varēja paredzēt, ka Dilans savus darbus salīdzinās ar “Mobiju Diku” un “Odiseju”. “Šis un tas no tā ir noticis arī ar jums. Arī jums kāds vīnā ir iemaisījis narkotikas. Arī jūs esat bijis gultā ar spēcīgu sievieti. Arī jūs ir apbūrušas saldas balsis un dīvainas melodijas. Arī jūs esat tikuši tik tālu uz priekšu un atsisti tik tālu atpakaļ.” (4300 vārdu)

Kā pagriezt durvju rokturi
https://ej.uz/nobela_nostūri
Hanna Devlina, The Guardian, 2022. gada 16. septembrī
Nobela prēmiju ēnā izdevums Annals of Improbable Research katru gadu pasniedz Ig Nobela prēmijas par izciliem sasniegumiem mazāk zināmos zinātnes nostūros. 2022. gada laureātu vidū bija japāņu zinātnieku komanda, kas modelēja labāko veidu, kā pagriezt durvju rokturi, un brazīliešu zinātnieku grupa, kas pētīja, kā aizcietējums ietekmē skorpionu pārošanās izredzes. (740 vārdu)