Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Eiropas vēsture kaķa acīm
Pols Kudunariss, Literary Hub, 2020. gada 13. novembrī
Eiropas civilizācijas vēsture kaķu skatījumā, sākot ar pirmo sugas pārstāvi, kuru feniķiešu tirgotāji ieveda Grieķijā no Ēģiptes ap 800. gadu p.m.ē. “Mūs uzskatīja par dzīvu brīnumu. Grieķi pazina tikai meža kaķus. Viņus apbūra mūsu maigais kažociņš un pieglaudīgais raksturs. Nu jā: mēs taču ļāvām sev pieskarties un pat – atsevišķos gadījumos – ļāvāmies, lai mūs paņem rokās.” (2040 vārdu)
Kaķi vai radiatoru?
https://www.oneroof.co.nz/news/38319
Džeimss Pauerss, OneRoof, 2020. gada 24. augustā
Vai kaķus var izmantot mājas apsildei? Jā, bet tas būtu dārgi, vismaz ja aprēķinus veic Jaunzēlandes klimatā. 3 kg smags kaķis ražo 129,65 kilovatstundas siltuma; ģimenes mājai gadā vajag vidēji 2250 kWh, tātad vajadzētu 17,35 kaķus – teiksim, 18 –, lai ar tiem aizstātu parasto apkuri. Pieņemot, ka katram kaķim ir 250 dolāru “ekspluatācijas izmaksas”, ko veido barība un pakaiši, kaķapkures rēķins veidotu ap 4300 dolāru gadā. (340 vārdu)
Kaķi vai Nekas
http://alexanderpruss.blogspot.com/2020/06/cats-versus-nothing.html
Aleksandrs Pruss, 2020. gada 16. jūnijā
Vai kaķis radīja Visumu? Droši vien ne, bet apgalvot, ka Visums radies no Nekā, ir vismaz tikpat apšaubāmi. “Pieņemsim, es apgalvotu, ka Lielais sprādziens notika, kaķim atrijot īpaši spēcīgi uzlādētu matu kumšķi. Jūs nodomātu, ka esmu sajucis prātā. Bet ar ko gan kaķa teorija ir sliktāka par teoriju, kurā Lielais sprādziens notika vispār bez cēloņa? Kā nekā tur, kur ir kaķis, ir zināmi likumsakarību spēki. Ja ir Nekas, tad arī likumsakarību nav.” (450 vārdu)
Vai kaķi kontrolē manu prātu?
Džeimss Hamblins, The Atlantic, 2013. gada 5. decembrī
Jauns neirozinātnieku pētījums liecina, ka Toxoplasma gondii – sīki parazīti, kurus pārnēsā kaķi un kuri cilvēku organismā izraisa cistas smadzenēs un muskuļos, – maina smadzeņu bioķīmiju un tādēļ var ļoti dažādi ietekmēt cilvēku uzvedību. Toxo parasti padara vīriešus introvertākus un sievietes – sabiedriskākas. Tomēr parazīta kontrolēšanai nepieciešama veselīga imūnsistēma. Ja imūnsistēma ir novājināta, tad toxo uzbrūk smadzenēm un acs tīklenei, izraisot demenci un aklumu. Ar parazītu inficēti ap 30% cilvēku. (1325 vārdi)
Pārāk daudz kaķu
Bohumils Hrabals, Paris Review, 2019. gada 19. novembrī
Rakstnieks reflektē par laimi, kādu viņam sagādā kaķi, kas savā vaļā dzīvo viņa lauku mājās, un saistītajām ciešanām, ko izraisa nepieciešamība noslīcināt lielāko daļu jaundzimušo kaķēnu, lai kaķu populācija nekļūtu nekontrolējama. “Katrai mātei es atstāju divus kaķēnus, bet man tik un tā jābūt to bendem; tāpat notika arī Nimburkā, kur neviens negribēja slīcināt kaķēnus un man, kaķumīlim, bija ne tikai jāveic šis pienākums, bet arī jāatbrīvojas no līķiem.” (2900 vārdu)
Vai mums būtu jāiznīcina kaķi, lai glābtu putnus?
Noa Strikers, National Geographic, 2018. gada 5. janvārī
Amerikā ik dienas mājas kaķi nogalina miljoniem putnu un sīko zīdītāju. Argumenti par labu tam, ka šie kaķi jāsterilizē, jāčipo vai jāiznīcina, šķiet pārliecinoši. “Vēl klaiņojoši kaķi izraisa dažādas neatrisināmas veselības un drošības problēmas, kā arī rada filozofiskas dilemmas, ar ko šībrīža sistēma netiek galā. Neatkarīgi no tā, kā jūs vēlētos, lai pret tiem izturas, pasaulē vienkārši ir pārāk daudz kaķu, lai ar tiem tiktu galā.” (1490 vārdi)
Kaķu ciems
https://granta.com/village-of-cats/
Normans Lūiss, Granta, 1983. gada 1. decembrī
Vēstule no Farolas, zvejnieku ciema Spānijas ziemeļaustrumos, kas, pateicoties lielajai klaiņojošu kaķu populācijai, pazīstams kā Pueblo de los Gatos – kaķu ciems. “Vairāki simti dzīvoja, kur vien varēja iemitināties, – gan pašā ciematā, gan netālo klinšu alās. Tā bija neglīta pasuga – tievi, ar garām kājām un mazu, smailu galviņu. Pa dienu viņus gandrīz nevarēja sastapt, bet pēc tumsas iestāšanās viņi bija visur. Neviens šajā apkaimē nenogalinātu mājdzīvnieku, tādēļ viņu skaits drīz vien kļuva nekontrolējams.” (3500 vārdu)
Ko mēs varam mācīties no kaķiem?
Tims Adamss, The Guardian, 2020. gada 25. oktobrī
Saruna ar filozofu Džonu Greju par to, ko zina kaķi un ko no viņiem var mācīties cilvēki. “Grejs uzskata, ka cilvēki pievērsās filozofijai trauksmes dēļ, meklējot nedaudz atelpas haotiskajā un biedējošajā pasaulē un stāstot sev stāstus, kas varētu radīt miera ilūziju. Viņaprāt, kaķiem šāda vajadzība nepiemīt, jo, tikko kaķis nav apdraudēts vai izsalcis, tas uzreiz atgriežas dabiskajā līdzsvarā. Ja kaķi mums sniegtu padomu, tad tikai izklaides pēc.” (2925 vārdi)
Neticamais “Kaķu” vājprāts
Džia Tolentino, The New Yorker, 2019. gada 16. decembrī
Par to, kā Andrū Loids Vebers kopā ar domubiedriem no savdabīgas T. S. Eliota dzejoļu grāmatas izveidoja pasaules veiksmīgāko mūziklu. Neviens nevēlējās ieguldīt uzvedumā līdzekļus, tā mēģinājumi izgāzās, kritiķi pirmizrādē bija apstulbuši: neviena cilvēka? Tomēr “Kaķi” triumfēja, “paveicot kaut ko tādu, kas saprotamu iemeslu dēļ parasti netiek nemaz mēģināts: tā ir bērniem draudzīga izrāde, kuras zemstrāvās plūst pieaugušo – un burtiskā nozīmē dzīvnieciska – seksualitāte”. (4260 vārdu).