Vēsture

Mēs nevaram mainīt pagātni, bet varam stāstīt jaunus stāstus par to un bieži vien tā arī darām. Šo stāstu kopums saucams par vēsturi, un tas mainās, lai atbilstu pašreizējām vajadzībām.

Vēsture replicēšanas krīzē
https://ej.uz/pārpratumi
Antons Hauzs, Age of Invention, 2023. gada 29. augustā
Vēsturiskie mīti, kas nereti balstīti uz vienkāršiem pārpratumiem, bet reizēm arī uz aizspriedumiem vai krāpšanu, izplatās kā meža ugunsgrēks. Tāpat kā zinātnē, vienkārši nav laika pārbaudīt pilnīgi katru detaļu rakstos, uz kuriem atsaucies. Un, pat ja to izdara, jāseko atsauču ķēdei, kas sastāv no desmitiem vai pat simtiem posmu. Vēsture, tāpat kā jebkura cita joma, ļoti bieži balstās uz uzticēšanos. (2200 vārdu)

Vēstures veidošana
https://ej.uz/vēstures_izpratne
Stīvens Deiviss, Work in Progress, 2022. gada 8. decembrī
“Lai gan vēsturi mēdzam uzskatīt tikai par politisku notikumu virkni, mūsu dzīvi visvairāk maina tehnoloģijas un idejas, nevis politika. Šī vēsture ir par pakāpenisku izaugsmi un to, kā padziļinājušās cilvēka zināšanas un līdz ar to izpratne par fizisko pasauli un tās pārvaldīšanu.” (3100 vārdu)

Praktiskās vēstures aizstāvībai
https://ej.uz/pagātnes_mācība
Roberts Kroukrofts, History Today, 2018. gada 23. augustā
Vēsture fascinē pati par sevi, bet tik stimulējoša tā ir tāpēc, ka sniedz dziļāku un paliekošu izpratni par cilvēka stāvokli. Pagātne nav nekļūdīga rokasgrāmata tagadnei vai nākotnei, tā vienkārši ir vienīgā rokasgrāmata, kas mums ir. Izpētot cēloņsakarības, drīz vien kļūst skaidrs, ka tagadne nav nekas vairāk kā pagātnes lēmumu un darbību uzkrājums. (2090 vārdu)

Daoistu vēstures gudrība
https://ej.uz/daoistu_gudrība
Dinsjiņs Džao, Noema, 2023. gada 1. novembrī
Kā daoisma filozofijas priekšraksti nosaka vēstures mācīšanu Ķīnā. Rietumnieki vēsturi mēdz uzskatīt par lineāru kustību progresa virzienā. Daoistu modelis ir daudz dialektiskāks. Vēsture ir nepārtraukta spēku līdzsvara maiņa. Kas ir stiprāks tagad, vēlāk būs vājāks, un otrādi. Tas nesummējas progresā. Tās vienkārši ir pārmaiņas. (2550 vārdu)

Pagātnes sagrozīšana
https://ej.uz/sagrozīšana
Reičela Kārtija, The Skeptic, 2001. gada 1. septembrī
Jaunā hronoloģija, Krievijas vēstures teorija, apgalvojumi, ka notikumi starp mūsu ēras 1. un 1000. gadu nekad nav notikuši. Visu pirmo tūkstošgadi apzināti vai kļūdaini izgudrojuši viduslaiku Rietumu vēsturnieki. Vecās Derības ķēniņi un Svētā Romas impērija bija “vieni un tie paši vēsturiskie valdnieki, kas minēti atšķirīgos rakstu krājumos un kļūdaini attiecināti uz dažādiem laika posmiem ar 1000 gadu nobīdi”. (2400 vārdu)

Vēsturi raksta zaudētāji
https://ej.uz/zaudētāji
Taners Grīrs, The Scholar’s Stage, 2016. gada 21. novembrī
Hērodots ir viens no diviem cilvēkiem, kuri var apgalvot, ka izgudrojuši vēsturi. Sima Cjaņs – Ķīnas Haņu imperatora Vudi galma astronoms ap 100. gadu p.m.ē. – ir otrs. Līdz tam, ka liels domātājs varētu lietderīgi veltīt savu laiku, lai nošķirtu patiesību no leģendām un pēc tam savus atklājumus izklāstītu rakstiskā veidā, aizdomājās tikai Grieķijā un Ķīnā. Visu vēsturnieku darba saknes meklējamas pie viena no šiem diviem vīriem. (2300 vārdu)

Eiropas kaķu vēsture
https://ej.uz/ar_kaķiem
Pols Kudunaris, Literary Hub, 2020. gada 13. novembrī
Eiropas civilizācijas vēsture mājas kaķu skatījumā. Pirmais no Ēģiptes ieceļoja Senajā Grieķijā. “Mūs uzskatīja par dzīvu brīnumu. Grieķi pazina tikai meža kaķus. Viņus sajūsmināja mūsu mīkstais kažoks un maigā personība. Mēs bijām pakļāvīgi pieskārieniem un pat atkarīgi no tiem, atļaujot cilvēkiem ņemt mūs rokās.” (2040 vārdu)

Vēsture ir noskrējusi no sliedēm
https://ej.uz/naidīgi
Deivids Skiners un Marks Lila, Humanities, 2017. gada 3. janvārī
Visu 19. gadsimtu Eiropas tautas galvenokārt pārvaldīja spēki, kas bija naidīgi noskaņoti pret revolucionārām idejām. Viņiem bija pašiem savi domātāji un pašiem savi distopiski vēstures naratīvi. Tagad, kad vairs nav uzticības vēstures progresam, beidzot varam brīvi pamanīt un pētīt tos, kuri modernās pasaules veidošanā paveikuši tikpat daudz, cik revolucionāri. (1500 vārdu)

Par vēsturi
https://ej.uz/patiesums
Bērtrands Rasels, Bertrand Russell Society, 1904. gada 3. jūlijā
Vēsture pirmām kārtām ir vērtīga tādēļ, ka tā ir patiesa; un, lai gan tā nav vienīgā vēstures vērtība, patiesums ir visa pārējā pamatā. Tas, ka visas zināšanas ir zināmā mērā labas, varētu šķist vismaz iespējams, un zināšanām par katru vēsturisko faktu piemīt šāds labuma elements. Tomēr patiesums nav vienīgais vēstures reģistrēšanas mērķis. Visi fakti ir vienlīdz patiesi, un izvēlēties starp tiem var, tikai lietojot tādus vai citādus kritērijus. (3300 vārdu)

Vēsture var palīdzēt
https://ej.uz/var_palīdzēt
Linda Kolija, LRB, 2018. gada 22. martā
Milzu pārmaiņas reti notiek strauji, reizēm tās velkas gadsimtiem ilgi. Kas izraisa dramatiskas izmaiņu epizodes? To spēj smagi slimību uzliesmojumi, tāpat arī būtiskas klimata pārmaiņas, tehnoloģiju attīstības lēcieni, ekonomiskās krīzes un izmaiņas ticībā un ideoloģijā. Tomēr visbiežāk sastopamais un paradoksālākais pārmaiņu ierosinātājs cilvēku sabiedrībā ir bijis karš. (3480 vārdu)