Sergejs Jarovs "Bloķētās Ļeņingradas ikdienas dzīve"

Sergejs Jarovs

Bloķētās Ļeņingradas ikdienas dzīve

Maskava: Molodaja gvardija, 2014

Ne grāmatas sadalīšana nodaļās, kā “veikali”, “tirgus”, “bads”, “kartītes” u.tml., ne vārds “ikdiena” grāmatas nosaukumā nespēj atvairīt iespaidu, ka Ļeņingradas blokāde ir kaut kas viens, draudīgs un smags, nepanesami smags. Ikviena atsevišķa liecība par badu, pilsētas apšaudi, līķiem uz ielām sagulstas nenovēršamajā atziņā, ka cilvēks no tiesas ir tikai “vēja tvarsts”. Ne­­viens negaidīja, raksta Jarovs, ka jau pēc pāris ne­­dēļām kopš badošanās sākuma par delikatesi kļūs kaķa vai suņa gaļa, ka sāks ēst gald­niecības līmi, skalos noliktavas zemi, lai izdabūtu no tās cukuru, un visbeidzot sāks ēst cilvēku gaļu. Autors cenšas norādīt, ka blokādes cilvēkiem reizēm bija kauns par to, ko viņi darīja vai nedarīja, taču šie retie gadījumi nespēj noslēpt, ka rakstītājam nav nekādas ticības labajam cilvēka dabā; pareizāk sakot, nav pat nekā tāda kā “cilvēka daba”. Inteliģents, kura neskūto galvu joprojām pildīja priekšstati par labu un ļaunu, bez sirdsapziņas pārmetumiem varēja iz­­­raut no rokām maizi kādai mirstošai večiņai. Vērtīgākais, lasot par šau­­smām Ļeņingradas blokādē, ir skaidra apziņa, ka ik­­viena cilvēcīga lieta ir brīnums, kurš nekavējoties izgaist, kad nav vairs spē­­ka, kas to tur.