Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Sergejs Osipjans
Puisis no Marsa, 2011
Парень с Марса, Сергей Осипьян
Es pievērsu uzmanību šai filmai, pateicoties Aleksandra Gordona vadītajam televīzijas raidījumam “Slēgtais seanss”, kurā viņš sev raksturīgajā ciniskajā tiešumā nolika jaunā režisora pirmo pilnmetrāžas filmu līdz ar zemi, ļaujot pa to pabradāt arī citiem raidījuma viesiem, turklāt darīt to filmas veidotāju klātbūtnē. Šķita interesanti, par ko tad ir filma, kurai dažādos veidos tika pārmests, ka “nav saprotams, par ko tad tā ir”, “vai tad tāda ir tā mūsdienu realitāte” un tamlīdzīgi. Pašā raidījumā nebija redzams ne filmas galiņš, tāpēc nolēmu to sameklēt un noskatīties tīri pētnieciskos nolūkos. Man par lielu pārsteigumu, tā bija gluži baudāma gan tehniski, gan sižetiski, bet burvīgais krāsu, mūzikas un filmas ritma salikums noņēma jebkādas bažas par to, ka es varētu kaut ko nesaprast. Stāsts ir par ofisa strādnieku, kas iekuļas nepatikšanās, taču ne jau par to ir filma. Ir pilnīgi acīmredzams, ka tā ir sava veida veltījums Kaurismeki un Džārmuša absurdajam romantismam, kas aizkustina un iespaido ne jau ar ticamību vai faktu atbilstību “mūsdienu realitātei”.