Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Sirī Hūstveda
Dzīvot, domāt, skatīties
Ņujorka: Picador, 2012
Norvēģu izcelsmes amerikāniete Hūstveda – erudīta, niansēti domājoša – savas esejas izstrādā ar romānu rakstnieka sižeta izjūtu un daudz lasījuša un rakstījuša cilvēka stila smalkumu. Grāmata iedalīta trīs daļās, kas atbilst nosaukumā minētajām darbībām. Pirmā ir personiskāka, kur Hūstveda apcer tēva un mātes lomu bērna dzīvē, balstoties arī uz savu pieredzi. Jūtams, ka viņa daudz studējusi Freidu un spēj radoši un organiski likt lietā viņa citātus. Otrā daļa, kura ir intelektuāli spraigāka un – neatrodu labāku vārdu – tehniskāka, veltīta atmiņas saistībai ar esību.
Esejā “Freida spēļlaukums” Hūstveda runā par Freidu tieši un aizraujoši, atklājot attiecības ar mākslu un sev tuvajiem māksliniekiem. Interesanti lasīt arī par tiem, kurus tik labi nepazīstu, un ne jau informācijas (jo to es drīz vien aizmirsīšu) dēļ, bet tāpēc, ka baudu izkoptos valodas ritmus un skaidro, vienkāršo teikuma uzbūvi.
Nu, bet, ja pavisam godīgi, tad pavadīt laiku ar šo grāmatu nolēmu galvenokārt divu teikumu dēļ. “Tikai cilvēki iznīcina sevi ideju dēļ.” Un: “Par lielāko daļu no tā, kas ar mums notiek, mēs neko nezinām.”