Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Susana Baca
Espíritu Vivo
2002, Luaka Bop
Noskaņojums: lietus un saule
Vieta: skumju pielietā istabā
Cilvēki: tie, kas tev nekad vairs nepiederēs
Jaunās paaudzes peruāņu dziedātāja, ko atklājusi Deivida Bērna dibinātā ierakstu kompānija Luaka Bop, 2001. gada 11. septembrī strādāja ierakstu studijā Ņujorkā, pāris kvartālus no Pasaules tirdzniecības centra. Ilgus gadus viņai nebija izdevies ierakstīt dziesmu Si me quitaran, kurā ir šāds teksts: “Ja man atņemtu kāju, es dejotu uz vienas, ja man atņemtu aci, es raudātu arī ar vienu, ja man atņemtu roku, man pietiktu arī ar vienu, lai visās pasaules pludmalēs smiltīs rakstītu tavu vārdu, mans mīļais...” Par spīti traģēdijai, ierakstu sesija tika pabeigta, un ir ierakstīts viens no dvēseliskākajiem mūsdienu latīņamerikāņu mūzikas albumiem. Todien kopā ar viņu bija Toma Veitsa un Deivida Silviana iemīļotais ģitārists Marks Ribots un avangarda pianists Džons Medeski. Rezultātā ir neparastas instrumentu un balss saspēles skaņdarbos, kas nākuši no dažādām kultūrām un cilvēkiem — sākot ar 19. gadsimta afrikāņu vergu balādēm un beidzot ar Bjorkas Enkura dziesmu.