Svešinieka mierinājums

Svešinieka mierinājums
https://twitter.com/NeinQuarterly
 

Pensilvānijas Universitātes mācībspēks, kas iztiku pelna, biznesa programmas studentiem lasīdams lekcijas par Kārli Marksu, vaļasbrīžos ir kļuvis par interneta, precīzāk sakot – Twitter, zvaigzni. Tas ir 42 gadus vecais Eriks Jarosinskis, kas daudziem tvitera apdzīvotājiem gan drīzāk būs pazīstams ar segvārdu @NeinQuarterly. Nē (Nein!), nav šaubu, vācieši ir interesants gadījums cilvēces vēsturē. Ne velti īru komiķis Dilans Morans kādā no saviem skečiem cīnījās ar vācu valodu, kas viņa galvā izklausījās pēc: “Hitlers, Hitlers, Hitlers.” Vācieši ar savu kultūru, valodu un pašu sastrādāto vēsturi ir pētīšanas vērti, jo ko gan lai domā par nāciju, kas vēl pirms gadiem 80 varēja nonākt pie pārliecības, ka ebreji pilnībā jāiznīdē, bet tagad jau tūristu inkarnācijā var priecīgi uzdzīvot košera restorānos gan Venēcijā, gan Jeruzālemē, gan visur kur citur. Taču Jarosinskis sevi ar tik lieliem vēstures smagumiem nenodarbina. Jaucot vācu un angļu valodu, viņš rada savdabīgi spriegu un bieži vien patiešām smieklīgu robežzonu, kurā vienas valodas vārdi vai frāzes iemanto pavisam citu nozīmi. “Thank Susan It’s Sontag,” raksta @NeinQuarterly. Un kaut kādā ziņā tas man atgādina ainu no Pola Šrādera filmas “Svešinieku mierinājums”, kurā baltā uzvalkā ģērbtais aizdomīgi viesmīlīgais Kristofera Vokena varonis savam Venēcijas viesim no visa spēka iegāž pa vēderu. Filmu redzējušie gan atcerēsies, ka sitiens nekļuva par šķērsli atgriezties.