Ieva Lešinska

T. S. Eliots "Dzeja: Apkopotie un neapkopotie dzejoļi"

TSEliots

T. S. Eliots

Dzeja: Apkopotie un neapkopotie dzejoļi (1. sēj.). Praktiskie kaķi un citi dzejoļi (2. sēj.)

Baltimora: Johns Hopkins University Press, 2015

Times Literary Supplement šo divsējumu darbu iecēlis gada grāmatas godā, un es nebrīnītos, ja tas saņemtu vēl daudz dažādu cildinājumu. Iespaidīgs jau ir pats apjoms – pirmajā sējumā ir pāri par 1300 lappusēm, otrajā – tuvu pie 670, un tas viss dzejniekam, kura pasaules reputācija balstās uz gaužām nelielu skaitu dzejoļu! Kā jau paguvis izrēķināt kāds no recenzentiem, anotāciju un komentāru attiecība pret teksta lappusi esot 8:1; izdevums ir vairāku gadu desmitu pūliņu rezultāts, kurš droši vien tiks uzskatīts par “definitīvo Eliotu” vēl ilgus gadus. Monumentālajam “Eliota projektam” jeb, arhaiski izsakoties, viņa kopotajiem rakstiem, kuru tapšanā iesaistīts liels skaits pētnieku un kuru izdošana kļuva iespējama tikai pēc Eliota otrās sievas Valerijas nāves pirms trim gadiem, gals nav saredzams (vēstules vien jau apkopotas kādos sešos sējumos, prozai (ar to saprotot ne tikai daiļliteratūru; zināms tikai viens publicēts T. S. Eliota stāsts) tiks atvēlēti astoņi), taču tieši dzejas sējumi tika gaidīti ar īpašu nepacietību. Neteiksim, ka tajos ir daudz līdz šim nezināmu dzejas pērļu, turklāt par lielu daļu dzejoļu ir skaidrs, kāpēc Eliots tos vairījās publicēt vai pārpublicēt, taču aizraujoši ir baudīt abu redaktoru erudīciju, eleganto angļu valodu un mīlestību pret Eliotu.