Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
The Mountaineering Club Orchestra
A Start On Such A Night Is Full Of Promise
2011
Domāt par sniegu
Par ko jūs bērnībā sapņojāt kļūt? Kādus varoņdarbus paveikt un kādā skaistā nāvē nomirt? Es labi atceros vienu no romantiskākajām bērnības fantāzijām – nāvi tālas un bīstamas ekspedīcijas laikā pēc kosmiskā kuģa avārijas uz neapdzīvota asteroīda vai arktiskā ledāja aukstumā un tumsā. Reizēm man izdevās izlavīties no siltā un drošā dzīvokļa, aizskriet tālu naktī un ziemā kaut kur pļavas viņā galā, kur tālāk tikai mežs un bezgalība, iekrist sniegā uz muguras un skatīties mirgojošu zvaigžņu pilnajās debesīs, gulēt un sajust, kā pakāpeniski piezogas aukstums, kā atdziest skrējienā piesilušais mētelītis un dūraiņi, kā sāk izkust aiz apkakles sabirušais sniegs un kļūst nejutīgi kāju pirksti, sadzirdēt, kā izzūd pēdējās no ciemata nākošās skaņas un turpināt skatīties tālu gaisā, cenšoties nemirkšķināt, iztēlojoties to, kā mani atradīs glābšanas ekspedīcija, kas, protams, būs ieradusies jau par vēlu, iespējams – tikai pēc vairākiem desmitiem vai pat simtiem gadu. Britu jauniešu postroka grupa, kas sevi dēvē par Alpīnistu klubu, ir izveidojusi blakusprojektu – Alpīnistu kluba orķestri, kura vadītājs Toms Adamss pilnīgi acīmredzami ar lielu sajūsmu bērnībā ir lasījis norvēģu ceļotāja Fritjofa Nansena atskaiti par pirmo Grenlandes ekspedīciju 1888. gadā un nolēmis radīt ambientu skaņu celiņu savām nebeidzama ledus klajuma un sveloša vēja piepildītajām fantāzijām. Drīkst klausīties arī vasaras naktīs.
Līdzīgi: Alamaailman Vasarat “Huuro Kolkko”, 2009