Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
The Sound of Siam
Leftfield Luk Thung, Jazz and Molam from Thailand 1964-1975
2010, SoundWay
Ne velti tos kaķus nosauca par siāmiešiem
Būsim godīgi, par šo mūziku mēs nezinām neko. Sešdesmito gadu otrajā pusē, par spīti Rietumu interesei par apgarotajiem Austrumiem, jaunieši ar ģitārām tomēr vairāk ieslīga paši savos LSD un elektroģitāru eksperimentos, labākajā gadījumā noklausoties Mika Džegera sameklētos afrikāņus vai Džordža Harisona indiešus. Bet citi austrumnieki tikmēr aizrautīgi sekoja visam, kas notiek pasaulē un naski turpināja muzicēt arī paši. Pirmā ekonomiskā uzplaukuma laikā Bangkokas ķīniešu kvartālā bija atvērti vairāki desmiti skaņuplašu veikaliņu un gandrīz tikpat ierakstu kompāniju, kas izdeva aktīvi mutuļojošu jauno mūziku, kurā saplūda džezs, fanks, psihodēliskais roks, taizemiešu lauku kantrī (dēvēts par luktungu, tiešā tulkojumā “lauku bērna dziesma”) un tradicionālā vokālā skola (molam). Spiedzīgajām, ņaudošajām balss modulācijām, kas agrāk izmantotas žēlabām par sūro zemnieku likteni, askētisku, pašizgatavotu instrumentu pavadījumā nu pievienojās elektriskās ģitāras, Mūga ērģeles un laiska pilsētnieka uzvilkts dūms gaisa kondicionieru dzesētā istabā. Šķiet, labākais pasaules mūzikas arhīvu ierakstu krājums šogad.
Līdzīgi: “Love, Peace & Poetry: Asian Psychedelic Music”, 2000, Normal music