Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Tumšās alejas
atlasobscura.com
Lielo atklājumu laiks ir pagājis, tūristi ir visur, pasaule kļūst arvien mazāka un mazāka (vai pat vispār ir plakana) – ko tādu var palaimēties lasīt vai dzirdēt saistībā ar daudzām lietām. Šīs vietnes veidotāji un uzturētāji ir apņēmušies pierādīt, ka šāds priekšstats ir aplams un pasaule ir pilna ar lielai vai lielākajai cilvēku daļai nezināmām un pārsteidzošām vietām un lietām. Zemē izveidojušās liesmojošas bedres, no kauliem veidotas baznīcas, papīra nami, sīksīciņas pilsētiņas, cilvēku ādā iesietas grāmatas – šī “melno caurumu” atlanta satura rādītājs ir pamatīgi garš, turklāt vietne nemitīgi tiek papildināta. Es tur iemaldījos, sekojot norādei uz attēlu galeriju, kurā iemūžinātas populārās kinofilmās redzamas vietas jau daudzus gadus pēc tam, kad filmas uzņemšana pabeigta. Tā tikai šķiet, ka filmu dekorācijas parasti tiek ātri uzslietas, bet vēlāk tikpat ātri aizvāktas. Atceros, kad pirms daudziem gadiem tika uzņemta Anša Epnera filma “Būris”, no metāla stieņiem sametinātais krātiņš vēl ilgi stāvēja Gaujas Nacionālā parka Raganu katla dibenā. Toreiz nospriedu, ka tā būs bijusi kaut kāda šejienes kinoļaužu aizmāršība. Izrādās, kino ļaudīm visā pasaulē ir kas kopīgs, un Džordža Lūkasa “Zvaigžņu karu” butaforiskās celtnes vēl arvien rēgojas Marokas tuksnesī, kaut kur Jaunzēlandē laika zobs lēnām grauž hobitu namiņus, vējš dzenā putekļus pa vesternos redzētiem ciematiem, un Maltas piekrastē vēl arvien aplūkojama pilsētiņa, kurā dzīvojis komiksu varonis Popaijs.