Valdemārs Reiznieks "Sievietes vieta pasaulē. Vītāloģisks pētījums"

Valdemārs Reiznieks
Sievietes vieta pasaulē. Vītāloģisks pētījums
Rīga: J. Grīnberga izdevums, 1935
 

Grāmata, ko nopirku kā sava veida vēsturisku kuriozu – glīti iesietu tajā 20. gadsimta vidus manierē, kas nu jau drīz būs aizgājusi nebūtībā, – pilnu smieklīgiem un citējamiem pārspriedumiem par sievietes un cilvēka seksualitātes iedabu, lomu, vietu un ko tik vēl ne. Tolaik bija nācis modē paskatīties uz šīm lietām no "moderna" skatu punkta, sakārtot jēdzienu sistēmu un pie izdevības pamācīt sabiedrību lasītāja personā, cenšoties izlabot gadsimtiem krātās vai gluži otrādi – nesenā laikā radušās sociālās kroplības, kas traucē dzīvot un realizēt katra individuālo laimi. Šajā ziņā Reiznieka grāmata ir tiešām pamācoša – ja salīdzinām to ar mūsdienu "sieviešu žurnālu" padomu lappusēm vai interneta portālu rubrikām "uzdod jautājumu seksologam". Pieradums pie noteiktas teksta loģikas mums ļauj nepamanīt kļūdas un tendenciozas aplamības, bet šādā, nedaudz "arhaiskā" vēstījumā tās ir labāk redzamas: "Atzīmējama vēl viena analoģija, kas radusies technikā, bet bez kādiem seksuāliem nolūkiem, proti tā, ka volta degļi praksē ir izveidojušies pēc ģenitāliju līdzības: negātīvas elektrības deglis līdzinās vīrieša organam, kamēr pozitīvas – sievietes. Uz šīs analoģijas pamata vīrietis uzskatāms par tās seksualitātes krājēju un lietā licēju, kas ceļas no negātīvās elektrības, un sieviete par pozitīvās elektrības pārveidotāju seksualitātē. Tā tad vīrieša pirmsākums neorganiskajā pasaulē ir elektrons, kas nes negatīvo elektrību, un sievietes – protons, kas nes pozitīvo elektrību. Ar to izskaidrojama vīriešu klaidonība un sieviešu mājība, jo elektroni ir klaidonīgi, kamēr protoni – pasīvi. Šie atzinumi dod iespēju vēl tālāk un dziļāk atklāt vīrieša un sievietes īpašības."