Audzināšanas jautājumi

Nr. 1
Vēl viena mūsdienu jauniešu īpatnība. Es un visi man pazīstamie puikas nekad savu problēmu risināšanā neiesaistījām pieaugušos. Tas bija nepieļaujami. Mēs varējām sakauties, bet tās bija tikai mūsu problēmas, un vecāki par to neko nezināja, protams, ja nenotika kaut kas nopietns. Un pieaugušie neiesaistījās mūsu lietās, it kā būtu kāda mutiska vienošanās starp bērniem un pieaugušajiem. Atceros, kā trešajā klasē mans klasesbiedrs, neaprēķinājis savas kustības, iedūra man ar nazi zem sirds. Puikas, kuri bija blakus, aizveda mani pie ārsta, kurš brūci apstrādāja un pārsēja. “Tev paveicās, puis,” sacīja ārsts, “nazis atdūrās pret ribu.” Un pat tad es negrasījos stāstīt par šo atgadījumu vecākiem. Cita lieta, ka māte, mani ieraudzījusi, bailēs uzreiz pajautāja: “Kas noticis?” Brūci noslēpt tāpat neizdotos, vakarā man uzcēlās temperatūra, kā arī atnāca klasesbiedra tēvs – atvainoties. Sūdzēties skaitījās nepieļaujami. Un tā audzināja ne tikai mūs.
Нивников, К. Трактат о воспитании. Поколение уродов. LitRes, 2015


Nr. 2
2. janvāris. Kā biju nolēmusi, devos uz skolu un pa ceļam satiku dakteri Obriju. Visas skolnieces bija sapulcējušās, skolotāja izskatījās nedaudz nobijusies. Brīnišķīga jauna sieviete, taču man šķiet, ka viņa ir pārāk skaista šim amatam. Dakteris Obrijs iegāja skolā kopā ar mani, turklāt apgalvoja, ka ne vienu vien reizi klātienē vērojis miesas sodus sieviešu arodskolās. Sacīja, ka viņam patīk vērot, kā “sarkst meitenes”. Viņš sacīja: “Tas ir piedienīgas kautrības rezultāts.”
Skolotāja bija jau sagatavojusi divas meitenes, kurām bija jāizcieš sods. Viņas nometās uz ceļiem un lūdza viņām piedot. Mani ļoti iepriecina, ka viņas priekšzīmīgi panesa eksekūciju, kuru es veicu pati, vēloties apmācīt nepieredzējušu skolotāju pareizi pielietot rīksti. Pēc pēršanas beigām es iegāju viņas istabā, taču nebiju priecīga par to, ko tur ieraudzīju. Burka ar ievārījumu, apelsīnu ūdens pudele, jauna katūna kleita, pārāk, jāsaka, eleganta, un zem krēsla virsmas pabāzta “Klarisas Hārlovas” pirmā daļa. Šai sakarā veicu ar viņu nopietnas pārrunas un centos likt viņai saprast, ka romānu lasīšana viņas stāvoklī nešķiet atbilstoša nodarbe.
Бертрам, Джеймс Глас. История розги. М.: Просвет, 1992


Nr. 3
Tomēr īpaši slavenas ar sišanu ir visādu veidu garīgās akadēmijas. Sita ar visu un visi, un, kas īpaši viņus samaitāja, sodīt bija tiesīgi arī vecāko klašu skolēni mācību palīgi, bieži sodīja “desmito”, nereti pusklasi vai vēl lielāku skaitu. Daži skolotāji savā klasē necieta nepērtos, neviena klase neiztika bez pēršanas. [..] Lielisku šīs elles aprakstu sniedzis N. G. Pomjalovskis, kurš pats skolas laikā ar rīkstēm bija sodīts 400 reižu, tāpēc uzdeva sev jautājumu: “Pārpērts esmu vai pērts nepietiekami daudz?”
Жбанков Д. Н. О телесных наказаниях в начальных школах. Нижегородский сборник. СПб.: Изд. т-ва “Знание”, 1905


Nr. 4
“Tjoma klausījās dzirdētos stāstos un juta, ka viņš uzticami glabās biedra godu.” Pārbaudījums gaidīja viņu jau pirmajā dienā: viens no klasesbiedriem ar nolūku Tjomu “iegāza”, izsaucot priekšniecības dusmas. “Viņš saprata, ka kļuvis par Vahnova upuri, saprata, ka vajag izskaidroties, bet, sev par nelaimi, atminējās arī tēva mācību par biedriskumu. Viņam likās, ka tieši tagad, visas klases priekšā, būs īpaši piemēroti apliecināt sevi, tā teikt, uzreiz, un viņš ierunājās satrauktā, bet pārliecinātā balsī:
– Es, protams, nekad nenodošu biedrus, bet tomēr varu sacīt, ka neesmu nekur vainīgs, jo mani ļoti nelāgi piemānīja un...
– Klusēt! – rupji iebļāvās kungs formas frencī.
– Nelietīgais puišelis!”
Šī gadījuma dēļ puiku gandrīz patrieca no ģimnāzijas.
Муравьева, О. С. Как воспитывали русского дворянина. Опыт знаменитых семей России – современным родителям. М.: Издательство “Эксмо”, 2014


Nr. 5
Padomju audzināšanas un bērnu apmācības programma pirmām kārtām paredz materiālistiskā pasaules skatījuma izstrādi. Vecāki, kuri organizē savu bērnu darbu pie augiem puķu dobē, dārzā vai sakņu dārzā, veicina bērnos materiālistisku pasaules izpratni. Tas ir arī saprotams. Praktiskais darbs ar augiem dārzā, puķu dobē, sakņu dārzā ārkārtīgi daudz sniedz materiālistiskai pasaules uztverei. Praktiskie eksperimenti ar dzīviem organismiem labāk par jebkādām sarunām pārliecina apmācāmos, ka pasaulē viss ir materiāls, ka mums apkārt esošajā dabā nav vietas “dievišķajam sākumam”, mistikai.
Корчагина, В. А. Воспитание у детей любви к природе. М.: Учпедгиз, 1954


Nr. 6
Jūsu diena var noritēt apmēram šādi. No rīta jūs izlaižat papagaili no krātiņa pastaigā, lai viņš nedaudz palido pa istabu, kamēr jūs gatavojat viņam krātiņā ēdienu un nomaināt ūdeni. Visu šo laiku jūsu mīlulis atrodas sabiedrībā un ir apveltīts ar jūsu uzmanību. Bet tad jums ir laiks doties uz darbu un jūs liekat papagaili atpakaļ krātiņā. Ja papagailis jau no sākta gala ir pieradināts pie šāda dienas režīma, viņš būs apmierināts un pats atradīs krātiņā sev izklaidi. Visu šo laiku viņš gaidīs jūsu pārnākšanu no darba un pēc jūsu parādīšanās dažādos veidos izrādīs jums savu prieku.
Рахманов, А. И. Дрессировка и воспитание попугаев. М.: Аквариум-Принт, 2016