Masu iznīcināšanas produkti

Nr. 1

Nosakot urīna devu, nav nepieciešama tāda precizitāte kā citu zāļu gadījumā, taču, ja nenosaka urīna dzeršanas apjomu vienā reizē un diennaktī, ārstnieciskais rezultāts var izrādīties apšaubāms. Vieni autori iesaka tikai vienu urīna glāzi no rīta. Citi iesaka diennakts laikā izdzert vēl vienu glāzi. Ārstēšanās kurss atkarīgs no cilvēka stāvokļa, saslimšanas īpatnībām un urīnterapijas rezultātiem. To drīkst pagarināt no 10 dienām līdz pat vairākiem gadiem.

Pēc Ārmstronga metodes pirmajās ārstēšanās dienās ieteicams ar urīnu tikai izskalot muti, lai pierastu pie tā dzeršanas. Jādzer pirmssaullēkta vai rīta urīns. Pirmā un pēdējā porcija netiek uzkrāta traukā. Ārstēšanās sākumposmā jālieto vidējā urīna porcija, ceturtdaļglāze līdz pusglāze, savukārt turpmākajā posmā vesela glāze.

Фомберштейн, К. Б. Сам себе доктор. Уринотерапия. Сочи: Сочи, 1991

Nr. 2

Daudziem ietiepīgajiem pielabinājās ar dāvanām. Raksturīgs gadījums notika ar vienu no Pivduņiniem. Viņš ilgi nepiekāpās sektantu aģitācijai. Uz viņu neiedarbojās nedz “dieva valstības” apsolījumi, ne iespēja ar kastrācijas palīdzību “pietuvoties dievam”.

Pivduņinu pierunāja aizbraukt uz pilsētu. Šeit viņu sāka apstrādāt pilsētas sludinātāji. Lai nostiprinātu aģitāciju, viņam nopirka jaunu uzvalku un kurpes, iedeva nedaudz naudas. Tikai pēc tam Pivduņins piekrita operācijai. Lakotās, cietās kurpes un zilās drēbes no Ļeņingradodeždas izlēma jauna un vesela puiša likteni.

Горский, Е. Изуверы: Ленинградская секта скопцов. М.: Безбожник, 1930

Nr. 3

Zīmīgi, ka cilvēks, kurš pakļauts ļaunajai acij, arī pats spēj pamanīt izmaiņas, kas ar viņu notikušas. Tai pašā laikā cilvēks zaudē kritikas spēju, tādēļ nereti uztver šīs izmaiņas kā kaut ko pozitīvu. Draugi vairs nenāk ciemos kā iepriekš; atliek tikai sagribēt iekārtoties darbā, un ar to noteikti būs grūtības; nav vairs agrākās mīlestības no mājdzīvnieku puses, bet uz ielas pastāv liela varbūtība, ka viņam uzbruks suņi; ģimenē un darbā arvien biežāk notiek konflikti, rodas aizvainojums uz draugiem un radiem, apvainojas arī viņi. Dažkārt strīds rodas burtiski uz līdzenas vietas – ar nejaušiem cilvēkiem veikalos, transportā. Šausmas, ja ļaunajai acij pakļautais brauc pie stūres: visus pārējos satiksmes dalībniekus viņš uztver kā ienaidniekus un nepārtraukti dusmojas uz tiem; mājās lūst tehnika, visu laiku kaut kas pazūd. Kad samaitātais cilvēks atnāk uz baznīcu, viņam kļūst nelabi; virtuvē plīst trauki, ieviešas prusaki un skudras, reizēm pat blaktis un peles; ēdiens kastrolī un pannā piedeg, bet atliek atmest ēdiena gatavošanu un aiziet uz kafejnīcu vai restorānu, tur sākas jauna stresa deva – nenāk viesmīlis, ēdiens ir slikts, bet cena par to pārlieku augsta; te mājās izsitīs stiklu ar futbola bumbu, te sāks birt apmetums.

Блаво, Р. Как избавиться от сглаза и порчи. М.: Рипол-классик, 2011

Nr. 4

Vīrietis ap četrdesmit, ātrās palīdzības šoferis, spēkpilns un dzīvespriecīgs, devās ekskursijā apskatīt kādas senas pilsētas objektus. Viņš iegāja pamestā baznīcā, pietaisīja tur, nosmērēja sienas, bet vēlāk smejoties un zaimojot stāstīja par to draugiem. Atgriezies mājās, viņš sajuta sāpes kuņģī un vērsās pie ārstiem. Tie neko neatrada. Sākās izmeklēšanas, analīzes, bet viss velti. Viņš aizbrauca uz baznīcu un dievkalpojuma laikā sāka rukšķēt. Tad viņš daudz ko saprata.

Иеромонах Пантелеимон. Козни бесовские. М.: Фонд Благовест, 1997

Nr. 5

Atšķirībā no donorkoka, ja jūs pietuvināsit delnu šādam kokam, tad sajutīsit vieglu vēsumu un vilkmi uz stumbru. Patērētājkoki ir īpaši efektīvi lokālajā ārstēšanā, proti, dažos gadījumos var vienkārši uz laiku piespiest slimo vietu pie koka. Ārstējot nervu slimības, vislabāk ir piespiesties pie koka ar mugurkaulu un delnām, ārstējot iekšējos orgānus – apskaut koku. Taču ilgāk par 20 minūtēm atrasties blakus tādam kokam nedrīkst.

Negatīvo enerģiju no jums labprāt paņems apse. Tās priekšā vajag pilnībā atvērties un ar katru izelpu spēcīgi atbrīvoties no nevajadzīgās enerģijas, kas jūs piepilda.

Padoms!

Lai skābēti kāposti nepārskābtu un nezaudētu garšu, tajos jāieliek apses zars.

Улыбина, Ю. Н. Деревья-целители. СПб.: Вектор, 2008

Nr. 6

Citā ģimenē mana draudzene, būdama lieliska saimniece, jau bija zaudējusi cerības pabarot savu pieaugušo dēlu (nesenu skolas absolventu) ar savām garšīgajām zupām, salātiem un putrām. Puisis principiāli ēda tikai vislētākās paciņzupas no tā saucamajām “bomžu paciņām”, jo viņam garšojot vienīgi tās, tāpat kā visādas desas un veikalu “gaļas” kūpinājumi. Grūti iedomāties, kādas sāpes jūt māte, redzot, ka viņas acu priekšā mīļais bērns labprātīgi sevi iznīcina, nolemjot sevi mokošām slimībām un visneprognozējamākajām sekām.

Троицкая С. Пищевой террор. Есть или жить? Продукты массового уничтожения. СПб.: Питер, 2011