Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Žans Pols Kofmans
Kurzeme... francūža acīm
Rīga: Zvaigzne ABC, 2011
Uzzinu, ka frančiem vārds “Courlande” izraisa tikpat spēcīgas, lai gan varbūt mazliet citādas emocijas nekā igauņiem “saldējums”. Kaut kādā ziņā tā ir tāda kā apsolītā zeme, kaut kādā – nekuriene (grāmatas angļu tulkojuma virsraksts tā arī skan: “Ceļojums uz nekurieni”). Tā jau arī ir – autors tvarstās pēc sajūtām, kas iekapsulējušās viņa jaunības mīlas dzintarā ar kādu kurzemnieku pēcteci, tolaik kanādieti, tad lūko notvert bijušo, vācbaltu Kurland, un zūdās, ka tā ir vai nu sabrukusi, vai butaforiska kā Rastrelli pils bijušajā Mītavā. Personāži, kas gadās viņam ceļā, ir pusģeniāli dīvaiņi (vācu profesors, franču mākslinieks, Liepājas krievu politonālais rokeris Vladimirs) vai pelēcīgi, "neizteiksmīgi”, “bezkaislīgi” (šie apzīmējumi nemitīgi atkārtojas) latvieši, kuri tikpat kā nerunā vai arī vervelē kaut ko pusmaniakālu (piemēram, izrādot franču žurnālistam hercogu kapenes vai pili), vienlaikus nezaudējot smagnējo “neizteiksmīgumu”. Žurnālists nemitīgi mulst. No neizteiksmīguma, kas tomēr slēpj kādu nesaprotamu valdzinājumu, no novembra aukstuma un jūnija gaismas. No mūžīgajām sliktajām karbonādēm un brīnišķīgās maizes. No savas apsēstības un neizpratnes. Interesanti un mazliet smieklīgi to visu lasīt.