Zvuki Mu "Prostije Vešči"

Žanrs:

paralēlās pasaules caurkritušo pionieru dziesmas

Auditorija:

ikviena trausla, bet pašpietiekama personība

Ekvivalents:

iekšējais spēks un ārējās pasaules stabilitāte, kas cilvēku pārņem pilnīgā vai daļējā izmisumā

Sanktpēterburgas šizofrēniskā pankroka kalsnākās personības un balto pelīšu gaiņātāja Pjotra Mamonova grupa Zvuki Mu vienmēr ir bijusi slavena ar piebildi uz ierakstu malām: “Mūzikas ierakstīšanā nav tikušas izmantotas trokšņus slāpējošas iekārtas ar nolūku saglabāt zvuk v nature.” Acīmredzot tieši šis apstāklis, nevis dziesmu tekstu dziļums un patiesums, savulaik piesaistīja garāmbraucošā skaņas gardēža Braiena Īno interesi un padarīja Zvuki Mu par joprojām vienīgo krievu grupu, kuras mūziku reiz producējis un Rietumos izdevis slavenais brits. Jāsaka, ka arī pēc apstrādes viņi neizklausījās ne pēc Talking Heads, ne pēc James, U2 vai Lorijas Andersones, un visdrīzāk šī sadarbība ir uzskatāma par neizdevušos. Toties arī mēs varam dzirdēt tīrās un nesamaitātās krievu dvēseles patieso skanējumu as it is. Un, atšķirībā no Īno, varam novērtēt arī tekstus. Konceptuāli viskonkrētākais no Zvuki Mu albumiem 20 dziesmās nesaudzīgi preparē trīs eksistenciālās problēmas: 1) ir rīts; 2) viņa ir aizgājusi; 3) naudas nav — piedāvājot vienīgo dotajos vēsturiskajos apstākļos iespējamo risinājumu: “Nu un kas? Nu un kas? Tik un tā — piedzeršos atkal.”