Īpašās pratināšanas metodes

Pēc 11. septembra traģēdijas par ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes galveno uzdevumu kļuva taktiskas informācijas ievākšana, kas palīdzētu novērst turpmākos iespējamos tero­ristu uzbrukumus ASV. Balstoties uz šo informāciju, 2002. gadā tika arestēts Saūda Arābijas pilsonis Abū Zubaida. Slepeno dienestu uzmanības lokā viņš bija nonācis jau pirms 11. septembra kā viena no Osamas bin Ladena iespējamajām uzticības personām un Al Qaeda vadošajām figūrām. Zubaida bija pirmais no gūstekņiem, kuri tika pakļauti regulārai nopratināšanai ar tā saucamajām “īpašajām pratināšanas metodēm” (enhanced interrogation).

Šīs CIP vadības apstiprinātās informācijas iegūšanas metodes ilgu laiku tika turētas dziļā slepenībā, taču 2014. gada 9. decembrī ASV Senāta Izlūkošanas komisija publiskoja ziņojumu, kurā CIP informācijas iegūšanas metodes aprakstītas sīki un detalizēti. Dokumenta pilnā, nepublicējamā versija ir vairāk nekā 6000 lappušu gara, taču arī ar publiskoto 500 lappušu kopsavilkumu bija pietiekami, lai izraisītos plašas publiskas diskusijas par “īpašajām metodēm”, kas, kā noskaidrojās, ir vienkārši eifēmisms “fiziskai un psiholoģiskai spīdzināšanai”, kuras izmantošana, kā zināms, ir pretrunā ar 1949. gada Ženēvas konvenciju.

Viedokļi šajā jautājumā ir krasi atšķirīgi. Pretēji cilvēktiesību aizsardzības organizāciju un daudzu neatkarīgo vērotāju ētiskajai nostājai, ASV konservatīvie mediji izsaka atbalstu CIP informācijas iegūšanas metodēm un kritizē Senāta ziņojumu kā nepilnīgu, subjektīvu un emocionālu. Uztraukumu, protams, rada arī tas, ka šāda dokumenta publiska pieejamība nenāk par labu ASV publiskajam tēlam pasaulē, nemaz nerunājot par CIP uzticamību, no kuras tiešā veidā ir atkarīgs tās finansējums un pilnvaras.

Metožu aizstāvju argumenti par labu “īpašajām metodēm” ir tādi, ka to pielietošana palīdzējusi iegūt informāciju, kas citādi nebūtu nonākusi CIP rīcībā. Taču šīs informācijas stratēģiskā nozīme ir apšaubāma, un Senāta Izlūkošanas komisijas ziņojumā apkopotie materiāli liek apšaubīt šo metožu efektivitāti. Protams, ar to palīdzību var piespiest ieslodzītos runāt, taču tas vēl nenozīmē, ka izlūkdienesti uzzinās patiesību, – agrāk vai vēlāk spīdzināmais neizturēs un pateiks to, ko spīdzinātājs, viņaprāt, vēlas dzirdēt.

Par spīti tam, ka apšaubīta pašlaik tiek pati Abū Zubaidas saistība ar Al Qaeda, bijušais ASV viceprezidents Diks Čeinijs apgalvo, ka pratināšana esot devusi “fenomenālus rezultātus”. Da­­žas dienas pēc ziņojuma publiskošanas intervijā raidījumam “Meet the Press” Čeinijs teica, ka, ja vien rastos šāda nepieciešamība, viņš jebkurā brīdī darītu to vēlreiz.

Svens Kuzmins

2002. gada 3. augustā CIP štābs informēja ieslodzījuma bāzes GREEN nopratinātāju ko­­mandu, ka tai tiek dota formāla atļauja pret Abū Zubaidu izmantot CIP īpašās pratināšanas metodes, ieskaitot ūdensgaldu[1. Ūdensgalds (waterboard) – spīdzināšanas veids, kura pielietojuma laikā apcietinātais tiek uz muguras noguldīts uz horizontālas virsmas, un uz viņa sejas caur uzklātu drānu tiek gāzts ūdens. Spīdzinātā cilvēka sajūtu dēļ to mēdz dēvēt arī par slīkšanas imitāciju.]. Saskaņā ar CIP protokoliem kontaktā ar Abū Zubaidu bija paredzēts atrasties tikai diviem CIP līgumdarbiniekiem – Svigertam un Danbaram[2. Cilvēki, kuri ziņojumā parādās ar pseidonīmiem Greisons Svigerts un Hamonds Danbars, pēc profesijas ir psihologi. 2002. gadā CIP viņus nolīga īpašo pratināšanas metožu programmas izstrādei un izmantošanai. Līguma summa bija 81 miljons dolāru.]. Pārējiem CIP darbiniekiem ieslodzījuma bāzē GREEN – tostarp CIP medicīniskajam personālam un citiem CIP “nopratinātājiem, ar kuriem viņš ir pazīstams” – bija paredzēts tikai novērot.

No 2002. gada 4. līdz 23. augustam CIP pakļāva Abū Zubaidu īpašajām pratināšanas metodēm gandrīz 24 stundas diennaktī. Pēc tam kad Abū Zubaida bija 47 dienas noturēts pilnīgā izolācijā, 2002. gada 4. augustā aptuveni 11.50 sākās vis­agresīvākā nopratināšanas fāze. Nopratinātāji iegāja Abū Zubaidas kamerā, viņu saķēdēja, aizklāja viņam seju un atņēma dvieli (Abū Zubaida tobrīd bija kails). Neuzdodot nekādus jautājumus, nopratinātāji aptina viņam ap kaklu sarullētu dvieli un ar muguru piespieda pie kameras sienas. [..] Tad nopratinātāji noņēma sejas pārsegu, aiz vaigiem sagrāba Abū Zubaidas seju un turēja to taisni, liekot viņam skatīties, kā kamerā tiek ienesta un uz grīdas nolikta liela aizslēdzama kaste. [..] Nopratinātāji pieprasīja detalizētu un pārbaudāmu informāciju par teroraktiem, kas plānoti pret ASV, tostarp visu iesaistīto vārdus, telefona numurus, e-pasta adreses, ieroču slēptuves un uzturēšanās vietas. CIP protokoli vēsta, ka Abū Zubaida izskatījies nobažījies. Kat­­ru reizi, kad Abū Zubaida noliedza, ka viņam būtu vēl kāda papildu informācija, nopratinātāji viņam iecirta pļauku vai sagrāba seju aiz vaigiem. Aptuveni 18.20 pret Abū Zubaidu pirmoreiz tika izmantota ūdensgalda tehnika. Tas ilga aptuveni divarpus stundas, kuru laikā Abū Zubaida klepoja, vēma un raustījās “nevaldāmās torsa un ekstremitāšu spazmās”.